Vai izstādes iecere radās saistībā ar kāda kursabiedra diplomdarba tēmu?
Šķiet, tēma ir ļoti akadēmiska. Es gan iebilstu, ka tā ir vispārināta, gandrīz abstrakta. Gribējām parādīt arī katra cilvēka biogrāfiju, dažreiz ļoti interesantu un aizraujošu, reti atbilstošu plaši izplatītajiem stereotipiem par modeļiem kā mākslinieciskās bohēmas sastāvdaļu, visādiem morāli apšaubāmiem aspektiem. No otras puses, izstāde ir ļoti teorētiska, jo uz jautājumu - kas ir modelis - var būt bezgalīgi daudz atbilžu. Pilnīga atvērtība! No tā izriet arī žanru robežu jautājumi, piemēram, arī akti taču ir portreti. Šai ziņā es piekrītu Felicitai Pauļukai, kura saka, ka viņai akts ir portreta turpinājums. Līdzīgi neskaidra paliek modeļa loma dažādos mākslas veidos, jo atšķirīgi veidojas sadarbība ar modeli, piemēram, gleznotājiem un fotogrāfiem.
Tēma izrādījusies arī pateicīga publicitātei.
Jā, uz atklāšanu bija atbraukušas kādas četras piecas televīzijas. Liela daļa apmeklētāju nāk, lai atrastu kaut ko pikantu. Tas attiecas jau uz minētajiem aizspriedumiem. Atsegšana uzreiz asociējas ar izģērbšanos, bet mūs vairāk interesēja teorētiska atsegšana. Interesanti, ka izstāde izrādījās saistoša pašiem modeļiem. Viņi teica, ka uzzinājuši daudz ko jaunu. Lai gan profesija ir diezgan ekskluzīva un to cilvēku nav daudz, viņi ir diezgan noslēgti un savā starpā pārāk daudz nekomunicē. Viņi paši paplašināja priekšstatus par to, ar ko nodarbojas.
Par ko būs jūsu diplomdarbs?
Par XX gadsimta otrās puses akvareli Latvijā. Tolaik akvareļglezniecība piedzīvoja tādu kā renesansi un ietekmēja visas Padomju Savienības mākslu. Mūsdienās, piemēram, Kristapa Ģelža panākumi rāda, ka arī postmodernos apstākļos var veiksmīgi strādāt ar šo mediju.
Kāds ir noskaņojums saistībā ar darba iecerēm profesijā?
Dažiem kolēģiem ir starpdisciplināra ievirze jau kopš studiju sākuma, piemēram, Liene Zemīte ir arhitekte. Lielākā daļa no mums gan nestrādā darbu, kas saistīts ar mākslu.