Nākot no noteiktas vides, veselības un sociālās aprūpes profesiju pārstāvji, pedagogi, psihologi, mākslinieki šajā jomā mācās jauna veida attiecības, jo visa pamatā ir sadarbība ar cilvēku. Jārēķinās, ka mākslas terapeitiem savā personības izaugsmes procesā nākas ieguldīt gana daudz laika un arī resursu.
K. Mārtinsone uzsver, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā mākslas terapija iekļauta veselības aprūpes sistēmā, tā ir medicīniska tehnoloģija. Mākslas terapeiti veselības aprūpes vidē strādā komandā ar citiem speciālistiem, piemēram, slimnīcās (lielisks piemērs ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca), rehabilitācijas un krīzes centros. Lai gan šībrīža finansiālā situācija valstī nesekmē un neveicina multiprofesionālas komandas robežu paplašināšanos, ārsti un citi speciālisti tomēr atzinīgi novērtē mākslas terapijas nozīmi pacientu atveseļošanās procesā, teic K. Mārtinsone. Pakāpeniski notiek šīs profesijas pārstāvju iekļaušanās sociālo pakalpojumu spektrā. Pasaules praksē mākslas terapiju plaši izmanto speciālās izglītības jomā, lai palīdzētu bērniem ar uzvedības traucējumiem vai mācību grūtībām. Pie mums šis darbības virziens vēl tikai attīstās.