«Jāmeklē risinājums, kā bargāk sodīt zvejniekus, kuri nereģistrē lomus. Situācija nav normāla,» Dienai atzīst vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), taču konkrētus risinājumus, ko darīt ar izņemtajām zivīm, tā arī nepiedāvā. Ministrija un tās padotās institūcijas pašlaik strādājot likuma grozījumus, lai palielinātu sodus, domāts arī par sadarbības iespējām ar Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūru par izņemto preču glabāšanu.
Vides ministrijas Juridiskā departamenta direktore Aina Stašāne apliecina, ka šogad izsludināts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts rīcībai ar izņemtām precēm, diemžēl praksē ilgstoši nesekmējoties zivis nogādāt un glabāt Nodrošinājuma valsts aģentūrā, jo trūkstot līdzekļu.
R. Vējonim uz to nav ko atbildēt, un viņš norāda, ka «nežēlīgie» taupības pasākumi, kuros vides aizsardzības institūciju finansējums ir nonācis līdz katastrofālam minimumam, īstās sekas parādīs pavasarī zivju nārsta laikā, kad sarosīsies maluzvejnieki.
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite stāsta, ka labvēlīgāka finansējuma laikos, kad nelegālās kravas konfiscētas, tās veduši gan zooloģiskajam dārzam, gan bērnunamiem, bet pret šādu rīcību protestējuši legālie zvejnieki, jo viņi ar šīm iestādēm slēguši sadarbības līgumu, bet tās bieži no viņu preces tad atteicās.
Ņemot vērā Dānijas un citu valstu pieredzi, jau pirms gada E. Šmite ar kolēģiem izstrādājusi valdības noteikumu projektu rīcībai ar konfiscētajām zivīm - maluzvejniekiem ļautu kravu realizēt par tirgus cenu, pēc tam iegūtos līdzekļus būtu jāieskaita valsts budžetā. Ja atklājas, ka tas nav izdarīts, lietu nodod tiesu izpildītājiem. Šāda ideja gan nav guvusi atbalstu. Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš, kurš virzījis projektu uz valdību, norāda, ka tas, klātesot ministriem un valsts sekretāriem, noraidīts, jo «arguments bija, ka šāda pieeja nebūtu ētiska un tas vērtējams kā juridiski tiesiski nepieņemams pretendents.» Viņš gan pats šo ideju atbalsta, un to par labu sauc arī zivju rūpnieks - uzņēmuma Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris. «Jāizstrādā tikai veidi, kā veikt kontroli, lai tiktu pārdots par tirgus cenu, nevis zemāku, un jāpieņem lēmumi, kā pēc tam iegūtos līdzekļus atsavināt,» uzskata A. Babris.
Vēl viena alternatīva, kā maluzvejnieku rūpalu padarīt nerentablu, esot administratīvos sodus samērot ar kravas vērtību. Pēc ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetas Mikosas teiktā, šādi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau iesniegti Tieslietu ministrijā. Arī šāda kārtība gan risina jautājumu, ko darīt ar pašām zivīm.