Ap vieniem naktī vecāki tomēr aizrāda, lai eju gulēt. Mājinieki visi ātri iet gulēt, esmu vienīgā ģimenē tāds pūčulēns.» No rītiem Sabīne ceļas pēc sešiem - dzīvo Tiņģerē un līdz skolai mēro gandrīz 30 kilometru. Bet arī brīvdienās viņa nepaliek mājās - koncerti, projekti, mēģinājumi. «Ja es gribu, tad es varu. Un es gribu!» skan Sabīnes moto.
Kristīgā vidusskola ir pašas Sabīnes izvēle. «Tā kā esmu iesaistījusies Ģitārspēles studijā N, bija regulāri jābraukā uz Talsiem, turklāt spēlēju vairākos sastāvos, un gada aktīvākajos koncertperiodos man pat bija pieci mēģinājumi nedēļā. Grūti izbraukāt, tāpēc pēc 9. klases nolēmu mācīties Talsos.» Izvēli par labu Kristīgajai vidusskolai Sabīne nenožēlo. «Man ir superīga klase! Tagad nevaru saprast, kā citās skolās viens otru var apcelt, nemaz nerunājot par vardarbību. Arī pie mums mācās dažādi bērni, droši vien arī tādi, kas lamājas un var kādam pa muti iekraut. Bet man paveicies, esam mierīga klase. Tāds radošais gals - no 16 cilvēkiem gandrīz visi mūziķi, tikai trīs nespēlē nevienu instrumentu.» Pērn skoliņai, kurā mācās 240 skolēnu, bijis procentuāli vislielākais skolēnu pieaugums - 60 skolēnu gadā! «Tā nav kristiešu skola, tā ir kristīgā skola,» uzsver Sabīne. Reizi nedēļā notiek kristīgā mācība, bet pirmdienas rītos svētbrīdis. «Mums ir arī tādi, kas ir pret to visu un te mācās tāpēc, ka līmenis ir labs. Jāmācās pamatīgi, bet tāpēc arī gāju uz šo skolu, jo man augsti mērķi un esmu gatava pavilkt slodzi,» saka Sabīne.
Sabīnes mērķis ir uzturēt līmeni atzīmēs. «Mums ir tāds pasākums skolā Oskara ceremonija, kurā ir dažādas nominācijas. Es dabūju nomināciju par augstāko vidējo atzīmi vidusskolā (9,1) un par skolas vārda nešanu pasaulē, rakstot laikrakstam Diena,» lepojas skolniece. Radošās meitenes plāni gan nesaistās ne ar mākslu, ne mūziku - viņa plāno studēt par zobārsti! «Ar mani varēs bērnus baidīt,» smej Sabīne. Viņai patīkot bioloģija. «Būs grūti, jau tagad zinu, bet esmu gatava to pārciest. Man ir laba galva - kāpēc to neizmantot? Protams, ja tikšu budžetā...» Ja netiks, dosies brīvprātīgajā darbā uz ārzemēm, tad mēģinās vēlreiz. «Apzinos, ka mākslas jomā neesmu tik talantīga, tas man vienmēr būs hobijs. Profesiju vajadzētu stabilu, lai drošāk.» Sabīne uzskata - labas atzīmes vēl nenozīmē, ka cilvēks ir pareizais. «Par pareizajiem uzskata tos, kuri nestaigā pa tusiņiem, nedzer, nepīpē - un ja vēl labi mācās! Bet tie, kuriem labas atzīmes, tiem ir augsti mērķi un pašlepnums. Viņi negrib nolaisties zemāk par to līmeni, ko var sasniegt. Es varētu nemācīties kādu laiku, bet lepnums neatļauj palaisties.»