Precizēsim tomēr, mūsu gadījumā par neapvienošanos Konkurences padomes lēmums nebija galīgais. Pat bija lēmums, ka pie zināmiem apstākļiem mēs varētu apvienoties. Mums, abām kompānijām, vienkārši nesakrita attīstības ideoloģijas. Jautājumā par TV3 un LNT apvienošanos situācija ir pēc būtības citāda. Tās abas ir komerctelevīzijas un nacionālās televīzijas, un viņiem vispār blakus neviena nav - un šeit mēs runājam par absolūtu dominējošo stāvokli televīzijas apraidē par brīvu - nosauksim to tā, kaut viņiem par to vajag maksāt. Un šeit man ir ļoti neomulīga sajūta. Es noteikti domātu par apvienošanu kopā ar jautājumu par vēl vienas televīzijas veidošanu vai vēl vienu konkursu uz vēl vienu televīziju, lai konkurence tomēr eksistētu. Tas būtu grūti - ar tādiem lieliem uzņēmumiem kā MTG ir grūti cīnīties.
Ko jūs domājat par vienota sabiedriska medija izveidošanu?
Lūk, šis jautājums ir tīri saimniecisks.
Tomēr tur arī tiek aizskarta viedokļu dažādība?
Mazliet. Jā, ir nianses. Tomēr ir lielāka iespēja plurālismam un viedokļu dažādībai, ja ir divas atsevišķas kompānijas. Ja televīzija un radio ir salikti kopā vienā kaudzē, ir tā, kā ir. Tomēr tas ir valsts uzņēmums - droši vien, ja valdība ir viena, arī medijam vajadzētu būt vienam.
Kā jums patīk jēdziens «vienota informatīvā telpa»?
Teiksim tā - es uz to jautājumu arī tā uzreiz īsti neatbildēšu, kaut es tur strādāju divdesmit gadus. Mēs esam pieraduši - televīzija, skaidrs, radio, skaidrs. Bet tie laiki jau ir pagājuši! Šodien valda internets. Bet arī nevar tā pateikt - gūst informāciju no interneta. Internetā ir tik daudz dažādu formu un veidu, kā saņem informāciju - tur vesela pasaule ir iekšā. Vēl ir dažādi outdoor varianti, visdažādākie komunikācijas veidi - uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Te ir jāvienojas - par ko tad mēs īsti runājam?
Vakar valdība lēma, ko darīt, jo beidzas Lattelecom monopola periods uz virszemes apraidi. Kā jūs komentējat situāciju?
Pilnīgi skaidrs, ko valdība lēma, būs tad, kad mēs redzēsim sēdes protokolu, bet pēc būtības ir izlemts, ka konkurss - un konkurss būs noteikti - būs veidots, lai būtu divi vai vairāk operatori.
Kas varētu būt otrs operators?
Dautkom, piemēram. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka visu laiku piemin Lattelecom un Baltcom un vairāk ne par vienu nerunā. Konkurences padome saka, ka labāk būtu, ja pretendentam, kas piedalās konkursā uz virszemes apraidi, nebūtu citas platformas - ne kabeļtelevīzijas, ne telekoma tīkla, ne satelīttelevīzijas. Skaidrs, ka tā būtu ideāla konkurences situācija.
Vai tā ir iespējama?
Jaunajiem operatoriem tad būs jāiegulda gan daudz darba, gan investīciju. Pastāv līgumi ar televīzijām. Pa jaunam noslēgt visus līgumus un vai tie būs izdevīgi. Vēl vajadzīgs tehniskais aprīkojums, klientu apkalpošanas shēmas un daudz kas cits. Tāpēc mūsu asociācija piedāvāja tikai vienu galveno principu - galvenais, lai nav viens operators. Tas jau ir ļoti svarīgi. Ideja par vairākiem operatoriem nav zemē metama arī, ja runājam par reģioniem - tas ir atkarīgs no konkursa nolikuma. Problēma - uzskatu, mākslīga - ka Lattelecom visu laiku izvirzīja jautājumu, kurš būs tas, kas noteiks, kādām programmām ir jābūt. Šajā gadījumā visiem vajadzētu apraidīt vienu un to pašu paketi. Var dalīt no komercviedokļa, bet principā kanālu skaits ir viens un tas pats. Man šis jautājums liekas dīvains, un pašai padomei tas šķita dīvains. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes galvenais uzdevums, par ko viņiem vispār algu maksā, ir tas, lai viņi noteiktu, ko, kur un kā var raidīt.
Vai jums nav aizdomu, ka konkursa nolikums būs uzrakstīts vienam pretendentam?
Jau iepriekšējā koncepcija bija rakstīta vienam, kamēr mēs tur neiejaucāmies. Tur bija skaisti uzrakstīts - «un pretendents ir viens». Tagad man jāuzdod jautājums - kā tu domā, kurš tad bija tas viens pretendents? Lattelecom ietekme uz ministriju un uz visu šo procesu ir šausmīga.
Vai būtu ieviešama televīzijas abonēšanas maksa?
Grūti pie mums par to runāt. Pie mums parasti normālu domu realizācija beidzas ar to, ja valstij atļauj kaut ko no kaut kā iekasēt, ka tā kļūst par kaut kādu neprātīgu lietu. Jā, tā būtu normāla, prātīga maksa, varbūt arī jā. Tomēr pirms tam ir daudz variantu, kuriem vispirms ir jāiziet cauri. Ja komerctelevīzijai nepietiek naudas no reklāmas, tad piedodiet, ejiet maksas televīzijas ceļu. Intervēja Andrejs Panteļējevs, sagatavoja Sandris Točs