Stāvēju un gaidīju norunāto tikšanos ar draudzeni un ievēroju, ka solīda pusmūža sieviete stāv pie tuneļa kāpnēm autoostas pusē un, nolikusi rokassomiņu uz kāpņu apmalītes, nesteidzīgi pārkrāmē veikala Stockmann pirkumus izturīgākā maisiņā. Man iezvanījās telefons. Klausīdamās draudzenes atrunu, ka viņa nedaudz (kā vienmēr) kavēs mūsu tikšanos, palaidu garām mirkli, kā, neviena nemanīta, sievietei pietuvojās čigāniete. Paķērusi rokassomiņu, viņa metās bēgt. Apzagtā sieviete paspēja vien iebļauties «zog!» un bezspēcībā noplātīt rokas par gandrīz simtprocentīgi zaudēto somiņu. Pēkšņi uzradās viens drosmīgais. Pa tuneļa kāpnēm augšup kāpa kāds vīrietis spēka gados un strauji reaģēja uz sievietes kliedzienu. Viņš bēgošo kabatzagli sagrāba aiz čupras ar tādu rāvienu, ka vienubrīd viņas teju vai palika žēl.
Laupījums bija atgūts. Tika izsaukta arī policija. Lai gan ļoti gribējās redzēt, kā zagle tiek savažota un aizvesta, tomēr manī uzvarēja vēlme pēc iespējas ātrāk no turienes tikt prom. Kā jau tas parasti notiek, prātā sāka dzimt dažādas idejas - ja nu mani pašu, kamēr šo visu vēroju, apzog cita kabatzagle? Varbūt tieši tāda ir viņu sistēma - novērst uzmanību un apzagt ziņkārīgos? Sazvanīju draudzeni, norunājām citu tikšanās vietu, un devos prom ko kājas nes.
Šis gadījums vēl ilgi neizgāja man no galvas. Ko es darītu, ja kāds somiņu izrautu no manām rokām, - mestos pakaļ vai bezpalīdzīgi noplātītu rokas? Domāju arī par to, vai brīdī, kad kāds cits tiktu aplaupīts, es mestos palīgā? Gribētos ticēt, ka es būtu kā tas drosmīgais vīrietis uz tuneļa kāpnēm, tomēr laikam esmu pieskaitāma tiem, kas spēj vien krīzes brīdī bikli noraudzīties. Tāpēc - lai vairāk būtu tādu drosmīgu vīriešu uz tuneļa kāpnēm!