Pagaidām neviens cilvēks cietis nav. Zivis ir gājušas bojā - gan Mārupītē, gan Māras dīķi, gan Arkādijas parkā.
Katastrofa ir notikusi privātmāju rajonā. Vai nav draudi, ka ķīmiskais piesārņojums nonāks gruntsūdeņos, pēc tam akās vai spicēs?
Iedzīvotāji ir brīdināti. Bīstamība var būt seklajām grodu akām, kuras šajā rajonā vēsturiski ir veidotas. Situācija ir tāda, ka ķīmiskais piesārņojums nokļuva meliorācijas grāvī. Tas ir pozitīvs aspekts, kas ļauj cerēt, ka grunts ūdeņi netiks piesārņoti. Pašlaik piesārņojums skalojas un plūst projām.
Vai jau ir iespējams provizoriski novērtēt videi nodarītā zaudējumu apjomu?
Nodarītais zaudējums būs novērtējams tad, kad šī avārija būs beigusies. Pie zaudējumu aprēķināšanas strādā Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes cilvēki. Zaudējumu novērtēšana šodien nav aktuālākais jautājums. Pats aktuālākais jautājums ir pēc iespējas ātrāk likvidēt karsto punktu. Svarīgākais jautājums ir - cik ilgā laikā varēs pašattīrīties novadgrāvji, Mārupīte un Māras dīķis.
Cik ilgā laikā Mārupīte un citi cietušie ūdeņi spēs pašattīrīties?
Šobrīd atklātā vidē ķīmiskās vielas vairs nenokļūst. Vislabāk, ja normāli lītu lietus, jo tad divu trīs nedēļu laikā dabas pašattīrīšanās rezultātā situācija kļūtu normāla. Problēma, ka ir izveidojies ūdenī ideāli šķīstošu ķīmisko vielu kokteilis, kas skalojas ārā ar lietu. Redziet, ir grūti runāt par kaut kādu filtru vai citu vielu lietošanu, jo trūkst līdzīgu situāciju pieredzes, iepriekš atstrādātu gadījumu. Pašlaik katastrofas vietā strādā firma Eko osta. Viņi strādās tik ilgi, cik nepieciešams, lai izvāktu no nodegušā angāra ārā visas ķīmiskās vielas, daļa no kurām ir, bet daļa nav sadegusi.
Vai ir jau zināms, kas ir tās ķīmiskās vielas, kas ir nokļuvušas vidē?
Jā, lielos vilcienos tās ir zināms. Mūsu rīcībā ir Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Neiedziļinoties dziļi specifikācijā, jo tad būtu vajadzīgs ļoti nopietns izklāsts, varu teikt, ka galvenās vidē nokļuvušās ķīmiskās vielas ir profesionālajiem patērētājiem paredzēti koncentrēti mazgāšanas līdzekļi un profesionālie dezinfekcijas līdzekļi.
Kāds ir šo profesionālajiem lietotājiem paredzēto koncentrātu ķīmiskais sastāvs?
Sastāvs ir dažāds. Fosfors, mazgāšanās līdzekļos - hlororganiskie savienojumi, nātrija hidroksīds, sārmi, skābes. Kā jau jebkurā mazgāšanās līdzeklī. Īstenībā līdzīgi saimniecības līdzekļi ir nopērkami jebkurā saimniecības preču veikalā, un mēs tos ikdienā lietojam. Tomēr profesionālo saimniecības līdzekļu specifika ir tie mazie daudzumi, kuri pēc tam šķaidās tālāk.
Respektīvi, problēma ir tā, ka vidē ir nokļuvuši koncentrāti?
Jā, tieši tā - koncentrāti. Koncentrātu nokļūšana ūdenī nozīmē, ka tie pakāpeniski šķaidās. Nokļūstot krastos, tie uzkrājas, bet lietus laikā skalojas. Tiem ir jāatšķaidās, līdz ūdeņi atgūs tos parametrus, kas atbilst normāliem upju ūdeņiem.
Ja ugunsgrēka dēļ varēja notikt tāda vides nelaime, vai bija ievēroti visi drošības noteikumi? Vai šāda veida ķīmisko preču noliktava atradās īstajā vietā - pilsētā un ūdeņu tuvumā?
Redziet, tā nav ražotne, tā ir ķīmisko vielu noliktava. Pēc Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, noliktavas atbilda visām normām. No preses varu secināt, ka, visticamāk, ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Saprotiet paši, ja notiek ļaunprātīga dedzināšana, tad varam glabāt, kā gribam, nekad nevar izslēgt, ka notiek kaut kas tamlīdzīgs.
Cik lieli ķīmisko vielu apjomi glabājās šajā noliktavā?
Šajā noliktavā glabājās arī spirti, ko aizmirsu pieminēt, ķīmisko vielu apjoms kopā - zem 50 tonnām. Precīzu vielu daudzumu uzzināsim vēlāk. Šobrīd tur nav bijuši uzņēmuma pārstāvji, tikai ugunsdzēsēji, jo pagaidām tur ir bīstami atrasties - konstrukcijas ir kusušas, jumts deformējies.
Desmitiem tonnu ķīmisko koncentrātu - nav maz. Vai pēc šī gadījuma būs diskusija par to, ka ir jāpastiprina drošības nosacījumi šāda veida noliktavām, lai izslēgtu briesmas, tieši ņemot vērā, ka var notikt arī tīši ļaunprātīgi uzbrukumi?
Drošības nosacījumi ir salīdzinoši augsti. Tiek rūpīgi strādāts, un uzņēmumi tiek kontrolēti. Protams, diskusijas vienmēr ir bijušas un būs. Šāda veida negadījumi tās rosina. Analizēsim rīcību tūlīt pēc ugunsgrēka. Šādas vietas ir aprīkotas ar signalizāciju, jādiskutē, vai tām tomēr nav vajadzīga apsardze uz vietas. Jāapzinās, ka šādi gadījumi ir un būs - mēs varam tos tikai samazināt līdz minimumam.
Šo katastrofu sauc par otru lielāko ekoloģisko katastrofu Rīgā daudzu gadu laikā. Vai jūs tam piekrītat?
Ar piesārņojumu ir skartas plašas teritorijas. Jā, iepriekšējā lielākā katastrofa notika 1998. gada jūlijā, kad Baltijas kravu termināļa konteinerā sākās process, kura rezultātā varēja notikt zilskābes noplūde. Toreiz netika skartas plašas teritorijas, bet potenciālās briesmas cilvēkiem bija daudz lielākas. Šoreiz cilvēka dzīvībai un veselībai nekas nedraud, ja viņš nesaskaras ar piesārņotajiem ūdeņiem. Visvairāk ir cietusi daba diezgan ievērojamā teritorijā.
Kur notiks nākamā katastrofa? Vai ir kāds objekts, par kuru jau tagad ir nobažījies Valsts vides dienests?
Kas to lai zina? Ja būtu zināmas tādas bažas, tad pie tā tiktu jau strādāts un negadījums iepriekš novērsts. Mēs nekad nezinām, kur nokritīsim un kur jāpaliek spilvens. Uzņēmums, kurā tagad ir noticis šis lielais negadījums, nevienam bažas neradīja. Diemžēl, lūk, kas ir noticis.