«Tur nav nekā apokaliptiska vai neparasta,» sacījusi Kristena Šūlere, ASV Nacionālā savvaļas dzīvnieku veselības centra zinātniece. Viņa informējusi aģentūru AFP, ka ik nedēļu tiek saņemtas ziņas par šādiem gadījumiem, kuros upuru skaits svārstās no pāris dučiem līdz pat tūkstošiem, tāpēc pēdējo dienu notikumi esot jāuztver ar mierīgu prātu un neesot pamata tiem meklēt kādus paranormālus izskaidrojumus.
Pat Vecgada vakarā reģistrētā vairāku tūkstošu sarkanspārnu strazdu nāve Ārkanzasas štatā neesot nekas, salīdzinot ar gadījumu 1996. gada vasarā, kad Kanādā no botulisma gāja bojā ap 100 tūkstošiem pīļu.
Arī zviedri neseno kovārņu nāvi Fālšēpingas pilsētiņā saista ar tādiem pašiem iemesliem, kā kolēģi ASV. Izmeklēšanas rezultāti norādījuši, ka kovārņi miruši no kādām ārējām traumām, nevis slimības. Nāves iemesls esot iekšēja asiņošana, informējis Thelocal.se. Tas, kāpēc putni tumsā ietriekušies dažādos vides objektos un cits citā, tiek izskaidrots gluži tāpat kā Amerikā - spārnaiņus, visticamāk, izbaidījušas uguņošanas raķetes.
Speciālisti uzsvēruši, ka putnu un citu radību masveida nāvi ik gadu izraisa auksti un mitri laikapstākļi, piesārņojums, kādi parazīti vai slimības, un ne vienmēr to var tūlīt izskaidrot.
Tomēr Hārvarda universitātes biologam Edvardam Osbornam Vilsonam esot skaidrojums tam, kāpēc pasaules plašsaziņas līdzekļus ik dienu pāršalc ziņas par jauniem masveida nāves gadījumiem. Vainīgas esot komunikāciju tehnoloģijas, - viņa teikto citējis Associated Press. Iespējas redzēto nofotografēt un ievietot internetā esot iemesls tam, ka sabiedrībā izplatās neprecīzs priekšstats par patiesajām dabas norisēm. Šādi gadījumi ir bijuši vienmēr, tikai nav nonākuši uzmanības centrā.