Pirms vairākiem gadiem Anna ieguvusi ekonomista diplomu. Ikdienā viņa strādā par finansisti, bet brīvajā laikā gatavojas dragreisam. «Bērnībā tēvs sekoja līdzi pirmās formulas sacīkstēm, un pamazām arī es sāku ieinteresēties. Aktīvi sekoju līdzi, kamēr startēja Mihaēls Šūmahers. Sāku startēt skolas kartinga sacensībās, kur ieguvu pirmo pieredzi autosportā. Vidusskolas laikā iepazinos ar vecākiem klases biedriem. Viņi mani arī aizveda uz nelegālo dragreisu pie Spices.»
Latvijā lielākā daļa dalībnieku dragreisu sāka ar nelegālām ielu sacensībām. Kā paši braucēji atzīst, vajadzēja izlādēt lieko enerģiju, iegūt jaunu, un dragreiss bija viens no labākajiem veidiem, kā to izdarīt. Arī Anna nav izņēmums. «Toreiz jau nebija citu iespēju. Varu būt ļoti laimīga, ka tagad atrodas cilvēki, kuri mums organizē ne vien sacensības, bet arī treniņus. Kad ieguvu autovadītāja apliecību, man ar to bija par maz. Gribēju arī uz ielas «pazīmēties». Bet, kopš es sāku piedalīties oficiālos turnīros, man šāda vēlme pārgājusi. Tagad apzinos, ko varu, un man tas nevienam vairs nav jāpierāda. Kad iegādājos savu pirmo auto, kurš līdz tam pabija vairākās izstādēs un trokšņa ziņā būtiski pārspēja pārējos, mani varēja pazīt jau pa gabalu.»
Par spīti biežajām tikšanās reizēm ar ceļu policistiem, Anna atzīst, ka viņu darbs ir svētīgs. «Uzskatu, ka dzēris vai salietojies šoferis ir potenciāls slepkava. Tāpēc esmu priecīga, ka Ceļu policija dara visu, lai tādu būtu pēc iespējas mazāk.» Paradoksāli, bet Anna lielāko sodu saņēmusi par pārkāpumu, kurš ir teju vai smieklīgs uz tā fona, ko viņa savulaik darījusi, bet nav pieķerta. «Luksoforam bija pielikta papildu gaisma ar zaļo bultiņu, un sanāca, ka es esmu aizbraukusi pie sarkanās gaismas. Dabūju apmeklēt drošas braukšanas poligonu, lai samazinātu soda punktu skaitu.» Lai arī dragreisa dalībniekiem ir savi sponsori, daudz tiek darīts par personīgajiem līdzekļiem. «Mana māte ir mediķe. Sākumā ļoti satraucās par manu aizraušanos, bet pati palīdzēja iegādāties pirmo auto. Vēlējos tieši tādu kā slavenajā filmā Fast and Furious. Reti kurš jaunietis var iegūt auto, kādu vēlas. Man šai ziņā palaimējās, un esmu pateicīga par to mammai. Vienas sacīkstes man izmaksā ap 50 latu. Sporta klasē izmanto citu degvielu. Viņiem degvielai vien sacīkstēs sanākt tērēt līdz 400 latiem.»
Par daiļā dzimuma pārstāvēm autosportā ne vienmēr priecājas puiši. «Smieklīgi jau ir skatīties, kā dažs meklē visādus ieganstus, lai attaisnotu zaudējumu. Daudz ir arī tādu, kuri apbrīno manu uzņemšanos, centību un drosmi. Vīrieši laiku pa laikam pavelk uz zoba, bet tas ir jautri. Sevišķi, ja varu atspēlēties.»