Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) pagājušajā nedēļā Novadu apvienības sēdē sacīja, ka ar varu nespiedīs pašvaldības apvienoties, jo tam ir jābūt brīvprātīgam lēmumam, taču viņam ir padomā daži atbalsta pasākumi tiem, kas par to izšķirtos.
Piemēram, ja vairāki novadi, kas nākotnē gribētu apvienoties, vēlēsies kopā īstenot investīciju projektus, viņi varētu saņemt bonusa punktus, pieļāva ministrs. Nesen viņam bijusi saruna ar pašvaldību vadītājiem, kuri iekļaušanos lielākā novadā uzskatītu par loģisku soli. E. Sprūdžs nenosauca šīs pašvaldības vārdu. Pārlūkojot ministra sūtīto informāciju presei, meklēto var atrast relīzē ar saistošu virsrakstu Trīs lietas man zāļu skapītī stāv - novadu sadarbība, uzņēmējdarbības attīstība un ticība saviem spēkiem. Tajā sacīts, ka, tiekoties ar Neretas novada domes priekšsēdētāju Antonu Blūmu, ir runāts par pašvaldību reformas rezultātiem. Tikšanās dalībnieki bijuši vienisprātis, ka reģionu nākotne ir lielākas pašvaldības un to iespējas piesaistīt investīcijas, kā arī garantēt kvalitatīvus pakalpojumus. «Situācija skaidri apliecina, ka daudzu, bet mazu novadu kapacitāte nav pietiekama, lai šajā sarežģītajā situācijā sekmētu attīstību reģionos,» teikts ministra informācijā presei.
Nereta piekrīt ministram
Neretas novadā apvienojās Nereta, Mazzalve, Zalve un Pilskalne. Novada priekšsēdis A. Blūms Dienai atzina, ka kopā ar vietnieku Arvīdu Kviesi piekrituši ministram: «Tas virziens ir pareizs, un loģika prasa veidot lielākus novadus.» Taču domnieki par to nav lēmuši. Savulaik Nereta bija piekritusi lielā novada veidošanai Aizkraukles rajona robežās. Administratīvi teritoriālās reformas laikā viens no modeļiem paredzēja Aizkraukles novada izveidošanu, iekļaujot tajā visas pašvaldības, bet toreiz Aizkraukles pilsēta nevēlējās dalīties ar nabadzīgajiem pagastiem. Tā negribēja pie sevis ne tikai Neretas novadu, bet arī tās Daugavas otra krasta pašvaldības, kuras tagad veido Jaunjelgavas novadu. Savukārt Skrīveri, kurus Aizkraukle būtu ņēmusi, paši tam nepiekrita. Tā rajona robežās izveidoja sešus novadus.
Tagadējais Aizkraukles novada domes priekšsēdis Leons Līdums togad vēl nevadīja pašvaldību un tikai iespējamības formā pieļauj, ka Aizkrauklei varēja būt kādas savas intereses, bet toreiz jau katram sava neatkarība šķitusi svarīgāka.
Viņš atgādina, ka bijuši politiskie spēki, ar ko, visticamāk, domāta Zaļo un Zemnieku savienība, kuri aizstāvējuši tos pagastu vadītājus, kas bija pret ieiešanu lielajos novados. Tagad piespiedu kārtā nekas vairs nevarēs notikt un būs jāpaiet laikam, kamēr mazākie novadi paši atskārtīs, ka «jāmeklē vieta pie lielajiem», jo vieni nevar pildīt pašvaldību funkcijas un nodrošināt pakalpojumus.
Taču L. Līdums šaubās, vai tas notiks līdz 2013. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Aizkraukles rajona pašvaldības jau tagad sadarbojas, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, sporta pasākumu organizēšanā, arī izglītības pārvalde ir vairākiem novadiem kopīga. Daļēji to izmanto arī Neretas novads, kura Mazzalves pagasts savukārt sadarbojas ar Vecumnieku novadu.
Viļāni sadzīvo ar kaimiņu
Arī Latgalē jau tiek īstenota vairāku novadu sadarbība. Viļānu novads, kurā iekļāvās šā nosaukuma pilsēta un pagasts, kā arī Dekšāres un Sokolku pagasts jau izmanto Rēzeknes novada būvvaldi, izglītības pārvaldi un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Kopīgi ir arī kultūras un mākslas pasākumi. Rēzeknes novads ir viens no lielākajiem, tajā apvienojās 25 pašvaldības. Novada priekšsēdis Monvīds Švarcs domā, ka pašvaldībām vajadzētu pārvarēt savas ambīcijas un strādāt kopā, lai teritorijas attīstību varētu plānot ilgtermiņā. M. Švarcs neiebilstu, ja vēl kāds gribētu pievienoties viņa vadītajam novadam.
«Ja iedzīvotāji tādu vēlēšanos izteiktu, es to atbalstītu,» atbild Viļānu novada priekšsēdis Arnolds Pudulis, apstiprinot, ka sadarbība ar Rēzeknes novadu esot laba. Vairāki nelielu pašvaldību vadītāji tagad neformāli atzīst spēcīgo novadu priekšrocības, taču viņi nav gatavi aicināt iedzīvotājus un domes deputātus lemt par pievienošanos kādam no tiem, jo tas nebūtu populāri un tad cilvēki par viņiem vairs negribētu balsot.