Nelielā iedzīvotāju skaita dēļ tie nevar pieteikt projektus vēl vairākās programmās. Sākotnēji uz ES finansējumu pilsētvides attīstībai varēja pretendēt 17 pilsētas, bet vēlāk šo pašvaldību loku paplašināja ar vēl vairākiem attīstības centriem.
Novadu reformas gaitā mazo pašvaldību pastāvēšanu atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība, kuras pārstāvji vadīja daudzus agrākos pagastus, kas pretojās iekļaušanai lielajos novados. Taču šajā Saeimā ZZS galvenokārt iestājas par lielo pilsētu interesēm, uz ko Dienai ir norādījuši arī ap rajonu centru pilsētām izveidoto lielo novadu vadītāji. ZZS sadarbības partneri Liepājas mērs Uldis Sesks un Ventspils domes priekšsēdis Aivars Lembergs ik pirmdienu piedalās ZZS valdes sēdēs, un šo pilsētu pārstāvji sēž arī pie valdības koalīcijas galda. Pirms pusotra gada 2009. gada pašvaldību vēlēšanās ZZS ar labiem panākumiem startēja lielajos novados, un tagad tikai reti kur ZZS vada kādu mazāku pašvaldību. ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa padoms šīm pašvaldībām bija uzrunāt vides un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) sola atbalstu nelielajiem novadiem un ir gatavs uzklausīt tos savā komisijā, ko trešdien atbalstījuši arī kolēģi frakcijā.
Mazo novadu pārstāvji pirmo reizi kopā pulcējās 19. janvārī, iespējams, 23. februārī viņi dibinās savu apvienību. Tā varētu iekļauties Latvijas Pašvaldību savienības novadu apvienībā, kuru vada Ogres novada priekšsēdis Edvīns Bartkevičs. Uz pirmo satikšanos nelielo novadu vadītājus bija sapulcējis LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš piekrīt, ka lielo un mazo novadu problēmas ir atšķirīgas, bet mazās pašvaldības vēlas būt līdzvērtīgi partneri un sadzirdēti. Apvienība varētu darboties līdzīgi kā Piekrastes pašvaldību apvienība, kur visiem ir līdzīgas intereses, «un ministrijai ir partneris, ar ko runāt par piekrastes problēmām». Durbes novada priekšsēdis Andrejs Radzēvičs (TP) atzina: «Līdz šim Zaļo un Zemnieku savienība iestājās par attālākajām teritorijām, tagad arī šajā politiskajā spēkā dominē lielo pilsētu intereses.» Durbes mērs norādīja uz ierobežotām iespējām saņemt fondu naudu, kas iespaido iespējas attīstīt uzņēmējdarbību, jo tā koncentrēsies vietās, kur tiek piesaistīts ES fondu finansējums. Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats (JL), kurš ir viens no apvienības idejas iniciatoriem, atzina, ka pēc rajonu likvidācijas pašvaldību vadītājiem vairs nav neviena foruma, kur satikties un apmainīties ar viedokļiem un pieredzi. «Mēs jau cits citu pat nepazīstam,» teica V. Špats.