Nenoindēs
Nesen, Skolotāju dienā, Limbažu puses Joku pagalms bijis pilns. Sabraukušie degustējuši, bet viesu mājas saimnieks Anglijā dzimušais latvietis Džons Brauns noskrējies slapjš, gribēdams, lai visas grupas aizbrauc gandarītas. Līdz pilnīgam gandarījumam gan pietrūkst soļu no valdības puses, jo oficiāli pārdot paša sabrūvēto Džons nedrīkst. Patlaban viņam būtu jāšķiras no vairāk nekā 10 000 latu - tik izmaksā akcīzes nodokļa nodrošinājums un licence ražošanai. Līdz šim Latvijā tas bijis pa spēkam tikai vienam no mazajiem brūvētājiem - zemnieku saimniecībai Ozoliņi, kas atrodas ceļa posmā no Pļaviņām uz Madonu. Džons uzskata, ka, atvieglojot prasības, valdības ieguvums būtu desmitiem nelielu vīna brūvētāju. «Ja valdība grib no manis akcīzes nodokli, tai vispirms ir jāzina, ka es eksistēju, un tad - jāļauj man to vīnu ražot,» viņš saka. Iztirzādams iemeslus, kas varētu būt pamatā augstu uzstutētajai pašbrūvēto dzērienu tirgošanas latiņai, Džons norāda uz jautājumu par kaitējumu veselībai. Tomēr gadījumā ar vīnu tas, viņaprāt, nav arguments, jo pārmetumi par iespējamo saindēšanos ar alkoholu uz to nav attiecināmi. «Kad vīnā ir baktērijas, tas garšos kā etiķis un cilvēki to vienkārši nedzers. Nav kā ar šņabi, ar ko var saindēties,» skaidro Džons. Kamēr noteikumi vēl nav mainīti, viņš prāto, kā attīstīt biznesu noteiktajos ietvaros. Iespējams, būs vīna degustācijas kombinācijā ar vakariņām un naktsguļu, lēš Džons, kura Jokas ir piemērotas 12 viesu izguldīšanai.
Ozoliņu vīna darītavas saimnieki brāļi Abramenko, līdzšinējai politikai min citu iemeslu. «Patlaban prasības ir tādas pašas kā lielražotājiem. Latvijas balzams un tādi kā mēs - visi ir vienā katlā,» saka Viktors Abramenko, piebilstot, ka šis ir «veiksmīga lobija rezultāts, jo katra pudele, ko mēs pārdotu, ir konkurence lielražotājiem». Gada laikā Ozoliņi iztirgo aptuveni 2000 litru ābolu, upeņu un rabarberu vīna, par katru pudeli samaksājot 30 santīmu valstij, un pieļauj, ka līdz tādiem apjomiem varētu izaugt arī citas saimniecības. Cerams, ka ekonomiskā situācija valdībai ļaus skaidrāk saskatīt šo nelielo, tomēr kumosu akcīzes nodokļa izskatā, pauž Viktors.
Pelnīt ar reģionālo
Ieguvējs būtu arī tūrisma nozare. Mazās brūvētavas tīkami izraibinātu Latvijas karti gna ārzemju, gan vietējo tūristu acīs, rēķina asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņasprāt, labi piemēri ir Čehija, Polija un Ungārija, kas iemācījušās pelnīt ar reģionālajiem produktiem. A.Ziemele redz, kā no atvieglotiem noteikumiem iegūtu tāda veida pasākumi kā Latgales amatnieku vai Sabiles vīna svētki, nemaz nerunājot par lauku tūrisma pārstāvju ikdienu.
Piecreiz lētāk?
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpina iesāktās diskusijas, lai vienotos, kā atvieglot prasības pašbrūvētā alkohola tirdzniecībai. Vienprātība jautājumā par to, ka prasībām jātiek atvieglotām, jau ir, un iespējams, ka otrdien arī taps skaidrs, līdz kādai summai samazināts alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa nodrošinājums, kas līdz šim bijis 10 000 latu. Ja ražotājs darbojas tikai ar alu, tam jau patlaban akcīzes nodokļa nodrošinājums ir 2000 latu un vīndari jau iepriekš izteikuši neizpratni par šo nevienlīdzību. Komisijā paredzēts pārskatīt arī atvieglojumus ražošanas licences saņemšanai. Komisijas konsultante Līga Sokolovska Dienai norādīja, ka vēl ir pāragri spriest, kad grozījumi Ministru kabineta noteikumos varētu stāties spēkā. Iespējams, ka no nākamā gada sākuma. Tomēr, kā uzsver Ozoliņu vīndari - galvenais, lai komisija un pēcāk Ministru kabinets nenovirzās no kursa, jo šie grozījumi marinēti pārāk ilgi, ražotājiem nekādu guvumu līdz šim tā arī neizjūtot.