Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Medus un vīns

Nu, es tā nemāku: «Tintes sarkanā krāsā, ar tintes aromātu un pat garšu - biezs, trekns, mēli čokurā velkošs kā auksta tēja, - taču visi šie kancelejiskie vīna raksturojumi neizsaka tā būtību, garu. Jā, jūtamas vīnogas, vijolītes un vēl maķenīt smagāks, kā kad trausliem rasas putekļiem klāts puķu, nē, konkrēti gardēniju aroms, vēl jūtama āda, krams, pipari, tabaka, aveņu ievārījums un kaltētu ķiršu garša. Tāda sajūta, it kā Haklberijs Fins savas bikšeļu kabatas uz āru būtu izgriezis. Un smietos klusiņām.»

Šis - tik kārdinošs un bišķi neķītrs - ir Lieldienu oficiālā vīna kagora apraksts kādā smalkā žurnālā. Padomju laika bērni to noteikti atcerēsies kā gardu stiprināto sarkanvīnu, tādu PSRS porto-light, vai nu no Moldāvijas, vai Gruzijas ievestu brutāli prastā zaļā pudelē. Bet ne sentimentālām atmiņām te vieta...

Es allaž esmu brīnījies par baznīcas (klosteru, klosteru mūku!) pamanīšanos apvienot publiski sludināto askēzi ar tik izsmalcinātām baudām - nu, kaut vai šīm, gastronomiskajām.

Kad katoļu virsgans dzīvoja nevis Romā, bet draņķīgu sausu vēju appūstajā Aviņonā, pāvests Jānis XXII (1249-1334) pirms septiņiem simtiem gadu izsludināja kagoru par oficiālo baznīcas vīnu. Tātad tieši kagors kā Jēzus asinis. Francijā to pazīst kā Cahors - Kaora ir vieta nedaudz uz ziemeļiem no Tulūzas. Un, protams, par cahors dēvē reģionā augošo vīnogu šķirni, jāatzīst, ne nu gluži to garšīgāko, kamēr tās svaigas. Taču, sapūdētas un uzburbulinātas vīnā, tās kļūst par brīnumu (atgriezties pie iepriekš citētā)!

Studiju gados man bija liela ziņkāre par pareizticīgo baznīcu, iespējams, tādēļ, ka viens no pasniedzējiem slavenais Sergejs Averincevs, lai ilustrētu senslāvu valodas bagātības, reiz bija atvedis uz lekciju četrus garīgā semināra audzēkņus, kuri mums dziedāja baznīcas dziesmiņas. Jautri un jocīgi bija.

Pēc tam bieži ar eļektričku kratījos uz Zagorsku, kur šis seminārs atradās, un tur - atkal akurāt Lieldienu gavēnī - iepazinu kādu ne garīgu, bet gastronomisku savādību.

Tās pagatavošanai būs nepieciešams medus. Turklāt nevis šāds tāds, bet griķu medus (Krievijā visgardāko griķu medu mazās, čaklās lidones «ražo» Pleskavas apgabalā - nezinu teikt, kādēļ tiek uzskatīts tieši tā). Bez griķu medus vajadzēs arī svaigus gurķus, bet ne tos, kas ar lāpstu un ķīmiju ar varu izdauzīti no zemes. Ja ir ziema - ģeldēs arī sālīti vai skābēti gurķi (bet kategoriski ne marinēti). Ir tikai viens nosacījums - gurķiem jābūt aukstiem, no pagraba vai, ak vai, ledusskapja nākušiem. Un vēl mazdrusciņ olīveļļas. Krievi, saprotams, nesmādē saulespuķu eļļu, bet uz svētkiem izvelk ķirbju eļļu - pirkstus var nokost!

Kas vēl? Sagrieziet to gurķi šķēlēs, gabaliņos, salmiņos, «desiņās» vai kā nu tīkas un apslakiet ar griķu medu, kas nedaudz atšķaidīts ar eļļu. Viss, var droši bāzt mutē.

Tā ir vislakoniskākā gardu salātu un, nešaubieties ne mirkli, vislabākās un efektīgākās zakuskas recepte, kādu es zinu. Gurķi ar medu - tas ir gan salāts, gan deserts, gan uzkožamais.

Gurķis medū un ar kagoru - vispār ideāla ēdmaņa. Aizver acis un klausies, kā eņģeļi dzied!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?