Uzsvērta draudzība
«Labāk tikties nekā netikties,» tik vienkārši vizītes mērķi formulēja Krievijas prezidents. Redzot blakus Latvijas prezidentu Valdi Zatleru un D. Medvedevu, varēja rasties mānīgs priekšstats, ka sastapušies labākie draugi, kas sačukstējās pat abu valstu līgumu parakstīšanas laikā, taču gatavošanās vizītei bija ilgstoša un nebūt ne viegla. Prezidenti vairākkārt uzsvēra, ka notikušās divpusējās sarunas bijušas ļoti atklātas un bez aplinkiem.
Nenoliedzot, ka visas domstarpības nav atrisinātas, Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās vizītes laikā ir jūtama, un no V. Zatlera teiktā arī var secināt Krievijas labvēlības iemeslus - abu prezidentu tikšanās laikā abas puses daudz pārrunājušas Eiropas Savienības un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecības, akcentējot to, kādu lomu šajās attiecībās spēlē Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. V. Zatlers arī vairakkārt uzsvēra, ka Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienības valstīm un Krieviju, vienlaikus norādot, ka tas ir pakāpenisks solis, kas nav paveicams ātri.
Kā jau tika prognozēts, Krievijas prezidents paziņoja par abu valstu kopīgas vēsturnieku komisijas izveidošanu, lai izvērtētu atšķirīgi traktētās XX gadsimta vēstures lappuses. «Jācenšas sadzirdēt vienam otru, šis jautājums jārisina akadēmiskā līmenī, nepārvēršot politiskā cīņā,» norādīja D. Medvedevs. Krievijas puse vēl nav oficiāli nosaukusi komisijas līdzpriekšsēdētāju no savas puses, bet neoficiāli tiek pieļauts, ka tas varētu būt Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta direktors Aleksandrs Čubarjans.
No Latvijas puses komisijas līdzpriekšsēdētājs būs profesors Inesis Feldmanis, kurš vada arī Valsts prezidenta kancelejas paspārnē pastāvošo Latvijas vēsturnieku komisiju. Vienlaikus var just, ka vēsturnieku komisija izveidota, lai uz kādu laiku noņemtu šo jautājumu no politiķu darba kārtības, jo D. Medvedevs atzina, ka politiku no vēstures nevar atdalīt, bet vajadzētu. Tieši Krievijas prezidents arī publiski apsolīja pieeju arhīviem, kas līdz šim Latvijas zinātniekiem bija slēgti. Krievijas prezidents arī izteicās, ka vēstures jautājumi kavējot attiecības arī ar citām valstīm, neprecizējot, kurām.
Pragmatisms uzvar
Viens no vizītes lielākajiem sasniegumiem ir parakstīto abu valstu dokumentu pakete, kurā ir kopumā astoņi līgumi. Īpaši tiek uzteikts līgums par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. D. Medvedevs atzina, ka šāda veida līgumus neesot viegli saskaņot, taču tas izdevies. Nozīmīgs ir arī līgums par sadarbību cīņā ar noziedzību, īpaši tās organizētajās formās. Noslēgta arī Latvijas un Krievijas valdību vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, kā arī vienošanās par sadarbību ārkārtējo situāciju draudu novēršanas un seku likvidēšanas jomā. D. Medvedevs īpaši uzteica Latvijas ugunsdzēsēju palīdzību Krievijas mežu ugunsgrēku dzēšanā šovasar, nosaucot to par cienījamu savstarpējo attiecību attīstības piemēru. Noslēgti arī līgumi par sadarbību vides aizsardzībā, kā arī tūrismā un citi dokumenti.
Pragmatisms, šķiet, valda arī vēl vienā tradicionāli sāpīgā abu valstu attiecību jautājumā. Lai arī D. Medvedevs apliecināja, ka nevar bezdarbībā noskatīties uz tautiešu stāvokli Latvijā, ar to domājot joprojām lielo nepilsoņu skaitu, viņš atzina, ka izprot situāciju, kas radusies sarežģītu ģeopolitisku procesu rezultātā. «Prezidents [Zatlers] man sniedza atklātu analīzi. Šī jautājuma atrisināšanā ir ieinteresēta pati Latvija,» norādīja D. Medvedevs, savukārt V. Zatlers uzsvēra, ka vienmēr uz jautājumu, kā klājas krieviem Latvijā, atbild «labi», jo atšķirīga attieksme nav jūtama ne skolā, ne sociālās palīdzības iestādēs, uz ielas vai stadionā.
Vakar vakarā notika arī V. Zatlera un Krievijas premjerministra Vladimira Putina tikšanās, taču mediju pieeja šim notikumam bija ierobežota, un par to, kādi jautājumi sarunā tika skarti, Valsts prezidenta kancelejas preses dienests sola informēt vēlāk. V. Zatlers ļoti labvēlīgā gaisotnē ticies ar Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Kirilu, kurš uzteicis Latvijas valsts attieksmi pret pareizticīgo baznīcu. Šodien Valsts prezidents tiekas ar Maskavas mēru Sergeju Sobjaņinu un Krievijas domes augšpalātas spīkeru Sergeju Mironovu.