Gagarina kausa izcīņas spēles jaunu galaktiku neatklāja, ja ir runa par Dinamo spēlētāju veikumu. Lielāko vilšanos sagādāja vārtsargu līnija, kuras izvērtēšanā gan jāņem vērā arī objektīvs iemesls - pirmā numura Krisa Holta savainojums. Puslīdz skaidrs, ka ar Holtu kā pirmo numuru droši nevar rēķināties. Katrā ziņā, ja kluba vadība izlemj paturēt Krisu, jābūt aizstājējam ar iekrātu spēļu pieredzi regulārajā čempionātā. Šosezon vārtsargu līnijā visas olas tika saliktas vienā kulītē, un šāda stratēģija neattaisnojās.
Par aizsardzību bēda vismazākā. Ja arī komandu atstās Sandis Ozoliņš un vilinošu piedāvājumu saņems Guntis Galviņš (it kā viņu jau medījot), kodols tomēr saglabāsies. Būs iespēja pievilkt klāt kādu no jaunajiem. Varbūt mājup atgriežas Artūrs Kulda vai Oskars Bārtulis, lai gan abiem vecums vēl atļauj turpināt cīnīties par NHL.
Uzbrukumā gan būs grūti runāt par kodola saglabāšanu, ja bagātākie KHL klubi savā paspārnē pavilks pāris spēlētāju no vadošā trijnieka. Miķeli Rēdlihu kā Gagarina kausa izcīņas pirmās kārtas rezultatīvāko uzbrucēju noturēt, šķiet, būs neiespējami. Arī par Jāni Spruktu tagad varētu būt interese. Pārlaižot skatienu mūsu kadriem ārzemēs, no Dinamo skatpunkta aina nudien nav iepriecinoša. Kaspars Daugaviņš ir nostabilizējies NHL kluba Otavas Senators sastāvā. Herberts Vasiļjevs ir izlēmis karjeras beigu posmu aizvadīt Vācijā. Reālākie pretendenti uz iekļaušanos Dinamo varētu būt Kaspars Saulietis vai Roberts Jekimovs. Varbūt arī Šveicē spēlējošajam Ronaldam Ķēniņam būtu interese atgriezties, lai gan visi iepriekšminētie vēl nebūs gatavi KHL uzņemties līdera lomu. Šajā situācijā vitāli svarīgi būs priekšējā līnijā piemeklēt leģionārus, kuri ne tikai cīnās, bet arī prot ripu iedabūt vārtos. Cīnītāju mums pašiem pietiek.