Izstādes centrālais darbs ir Liepājai veltīta instalācija Te, kurā ir saplūdināta japāņu zen dārza noskaņa ar pilsētai raksturīgajiem simboliem - jūru, kanālu, kuģiem un metālu. «Tāpat kā japāņu zen dārzs, Liepāja ir vieta, kurp doties meklēt mieru,» paskaidro Egons Peršēvics, bijušais valmierietis, kurš ilgu laiku ir studējis Rīgā. 2013. gadā viņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studiju programmu Tēlniecības apakšnozarē pie asociētās profesores Olgas Šilovas un patlaban pasniedz Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.
«Šeit viss notiek daudz plūdenāk - jūras tuvums un viļņi nomierina cilvēkus, un nav tādas steigas, kāda ir Rīgā,» salīdzina tēlnieks, kurš izstādes apmeklētājiem piedāvās vēl vienu jaunu darbu par brīvības tēmu. Savu lielo izmēru dēļ tas būs novietots Liepājas muzeja pagalmā. «Telpas vidū, rokas līdz pat aptuveni trīs metrus augstajiem griestiem izstiepusi, lotosa pozā sēž tautā sauktā Milda, kas rotā vienu no Latvijas simboliem - Brīvības pieminekli,» šī gada sākumā rakstīja liepajniekiem.lv pēc viesošanās viņa darbnīcā Kuršu ielā.
«Es domāju, ka vienaldzīgo nebūs - vismaz Latvijas iedzīvotāju vidū, jo es šajā darbā spēlējos ar simbolu, kurš mums ir pazīstams jau no bērna kājas,» uzskata Egons Peršēvics, kurš cer, ka Milda viņa interpretācijā raisīs diskusijas par vērtību maiņu sabiedrībā, jo tēlnieka Kārļa Zāles Brīvības piemineklis ir uzcelts 1935. gadā, kopš kura ir izaugušas vairākas un atšķirīgi domājošas paaudzes. Lotosa poza apmeklētāju vidū varētu aktualizēt integrācijas un bēgļu tēmu. «Pēdējo notikumu kontekstā šis darbs ir kā āmurs uz naglas galvas,» norāda mākslinieks.
Šajā ekspozīcijā būs apskatāmi arī vairāki Egona Peršēvica lielformāta darbi, kuri jau iepriekš ir bijuši redzami citās izstādēs un guvuši atzinību. Viens no tiem ir Kailais karalis - viņa impozanto torsu imitējošs manekens. Tas ir tēlnieka skatījums uz konceptuālās mākslas pasauli, kurā bieži vien «tērpu uzšuj» mākslas tirgus veiklie darboņi, nevis pati māksla. Taču kopumā viņš labprāt izvairās no savu darbu ietērpšanas vārdos. «Es uzskatu, ka mākslas vērotājs pats ir kā mākslinieks, kura galvā darbs piedzimst no jauna, tāpēc es negribu traucēt šim procesam,» viņš pamato.
Tēlnieka Egona Peršēvica ekspozīcijā iekļautie darbi ir tapuši laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam. «Šī ir mana pirmā personālizstāde, vēlējos tajā parādīt savus patlaban nozīmīgākos darbus. Iespējams, tādēļ tematiski tā ir blīva un varbūt pat pārsātināta,» rezumē mākslinieks, taču viņš ir centies noturēt balansu - lai darbi nebāztos cits citam virsū, lai paliktu vieta, kur elpot. «Ja kādam būs par īsu, man ir vēl viens darbs uz bis,» ieintriģē Egons Peršēvics un izstādes apmeklētājiem dod nepieciešamās norādes: to varēšot atrast ārā pie Liepājas muzeja, virs lielā vaļa žokļa.