Meklēs svaigas asinis

Priecēja
Andris Vaņins. Visas spēles aizvadīja stabili. To, ka ir labs Eiropas līmeņa vārtsargs, regulāri apliecina arī Latvijas izlases spēlēs. Vairakkārt glāba izlasi un deva visai komandai drošības sajūtu aizsardzībā.
Kaspars Gorkšs. Jaunieceltais komandas kapteinis laukumā bija īsts līderis. Dominēja otrajā stāvā abās laukuma pusēs. Savā rēķinā ierakstīja pirmos Latvijas izlases vārtus šajā atlases ciklā, un daudz netrūka, lai gūtu vārtus arī pret Gruziju, toties spēles galotnē atmeta bumbu pa sitienam Cauņam, kurš panāca neizšķirtu.
Aleksandrs Cauņa. Kārtējo reizi apliecināja, ka jau tagad ir viens no izlases vezuma vilcējiem. Uzņēmīgs, centīgs un enerģisks, lieliski spēlēja ar korpusu un centās pieturēt bumbu līdz labāka risinājuma atrašanai. Astoņas reizes pret Cauņu pārkāpti noteikumi. Tikpat bieži pretinieki neatļauti kavēja tādas slavenības kā Veslijs Sneiders un Andrejs Aršavins.

Gaidīts bija vairāk
Juris Laizāns. Nevienam nav noslēpums, ka Laizāns ir meistarīgs pussargs. Diemžēl zināms arī tas, ka viņš ne vienmēr «kapā» zālienu. Ja grib - aizskrien, negrib - simulē un strīdas ar tiesnešiem. Daļēji vainojams trešo vārtu zaudējumā pret horvātiem, kad ļāva pretspēlētājam netraucēti sist pa vārtiem. Pret Gruziju gan līda no ādas ārā un centās no visas sirds, bet pie tādas spēles manieres otrajā puslaikā aptrūkās spēka. Ar 14 pārkāpumiem ir ceturtajā vietā visā atlases ciklā.
Andrejs Rubins. Spēlē ar Maltu malējam pussargam bija grūti izvērsties šaurā laukuma dēļ, savukārt ar Gruziju izdarīja vienu bīstamu sitienu pa vārtiem un asus centrējumus no sava kreisā flanga. Pret Horvātiju regulāri nokavēja atgriezties aizsardzībā, bet Pirejā no savām kļūdām bija mācījies.
Artjoms Rudņevs. Pēc trim gūtajiem vārtiem pret Juventus no Rudņeva gaida brīnumus arī valstsvienības rindās. Viņam ir visi dotumi, lai kļūtu par izlases uzbrukuma līderi jau tuvākajā laikā, bet pagaidām nedaudz pietrūkst veiksmes, sapratnes ar partneriem un pieredzes.