Kā radās?
Jānis savā dzīvē ir pieņēmis daudzus izaicinājumus un ļoti bieži trāpījis desmitniekā. Kamēr mācījies Latvijas Kultūras koledžā reklāmas organizēšanas specialitātē, sācis strādāt par pārdevēju sporta preču veikalā, tad, paziņu skubināts, pieteicies par bārmeni Double Caffee. Lai arī pieredzes nekādas, uzņēmuma vadītājs ticējis Jāņa apgalvojumam, ka viņš ļoti vēlas strādāt tieši šajā profesijā. Kad apnicis gatavot tikai kafiju, veiksmīgi ticis elegantajā Ķiploku krogā. Tur sapratis, ka ar unikālu ideju var aizraut publiku, jo apmeklētāju bijis tik daudz, ka darba stundas ievilkušās pat krietni naktī.
Iepaticies būt bārmenim, runāt ar cilvēkiem. Darbs specialitātē vairs negājis pie sirds, toties, mācoties Kultūras koledžā, sastapis māksliniekus, mūziķus, dzejniekus, kuri apliecināja, ka iespējams veidot projektus, darot to, kas patīk un padodas. Ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kopmītnēs sastaptajiem nākamajiem māksliniekiem atradis kopīgu pasaules redzējumu.
Reiz, nākot no Ķiploku kroga, skaļāk diskutējuši, tad policisti aizturējuši par sabiedriskā miera traucēšanu. Varas vīri bijuši apveltīti ar humoru un, tā kā visiem galvās bijušas melnas cepurītes, jautājuši, vai viņi esot melno cepurīšu banda. Tajā brīdī radusies leģenda par MCB. Šis apģērba gabals viņus patiesi vienojis.
Paši sev psihologi
Strādājot naktsklubā Spalvas pa gaisu!, vēlāk bārā kazino Klondaika, Jānis varējis vērot un salīdzināt dažādu cilvēku uzvedību, arī atkarību no naudas, spēles, narkotikām. Viņaprāt, ļoti daudzi izmēģinājuši narkotikas, bet ir, kas saprot, ka nevēlas visu laiku staigāt apdulluši un neapzināties savu rīcību.
Jānis atzīst, ka pateicīgs saviem vecākiem, ka jau no 14 gadu vecuma uzticējušies, nav kontrolējuši, bet bijis noteikums, ka no rīta laikus jābūt skolā vai darbā. «Man patīk, ka kontrolēju sevi un apkārt notiekošo,» stāsta Jānis. Vienīgi, darba pārkrauts, nav noreaģējis, ka valstī sākusies lejupslīde, un nepaspējis laikus ielēkt citā vagonā.
Ilgi nav izturējis piespiedu atpūtu, kad zaudējis darbu kazino. Viņaprāt, ja nav draugu, tad nav ar ko izrunāties, lai ātrāk pieņemtu kādu lēmumu, kā apiet problēmas. Kopīgi ar Edgaru Pruli izrunāta koncepcija Jāņa idejai par sava bāra atvēršanu. Krīzes brīdī paši sev esot bijuši kā psihologi. Ne mazāk svarīgi, ka saprotoša ir arī Jāņa draudzene Latvīte.
Jānis Cirsis ir dobelnieks, bet draugs Edgars - jelgavnieks, viņš zinājis, ka daudzi sūdzas, ka pilsētā nav savas omulīgas vietiņas, kur pasēdēt uz mīkstiem dīvāniem un iedzert tēju. Alternatīvā jaunatne, kas neiet smalkos restorānos un neēd ēdnīcās, vienīgo piemēroto vietu atrod parkā uz soliņa.
Jānis stāsta, ka pateicību parādā ir arī Dobeles Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniecei Aijai Prikulei, kura iedrošinājusi, devusi padomus, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Nācies ieguldīt visus personīgos ieguldījumus un mantu. Taču jaunie cilvēki cer, ka ieguldītās pūles atmaksāsies.
Lai jauniešiem nebūtu garlaicīgi bārā, otrdienās būs filmu vakari, trešdienās iepazīsies ar kādu mūziķi, ceturtdienās atklās izstādi vai neklātienē paceļos pa kādu valsti, baudot īpašus ēdienus un klausoties tur bijušo stāstus. Jānis domā, ko darīt, lai klienti labāk justos, savukārt Edgars - kā viņus piesaistīt.
Viss top pašu rokām
Pagaidām vēl nākas iztēloties, kur atradīsies skatuve, kur bārs, jo viss vēl top, lai maijā gaidītu pirmos viesus. Viss top ar minimāliem līdzekļiem, bet ar maksimālu efektu, jo jāiekļaujas 4000 latos.
Tā kā uzņēmējdarbības sākšanai nepieciešamā nauda iegūta tikai februārī, tad marts pagājis dizaina vīzijās, telpas plānojumā. Palīdzējuši mākslinieki dizaineri Matīss Zvaigzne no Nākotnes un Erlands Celmiņš no Mērsraga. Doma bijusi skaidra - jābūt cepurītēm, kā vienojošam elementam. Bet omulības sajūtu radīs citu cilvēku ilgi lolotās, iesēdētās un nu jau atjaunotās mēbeles.
Galvenie būs dīvāni. Ja atsperes labas, tad paši pārvelk ar jaunu audumu, un dīvāns kā jauns. Arī masīvkoka galdi top pašu rokām un ar visu virsmas beicēšanu izmaksāšot salīdzinoši lēti. «Nevaru atļauties pirkt jaunus dīvānus, tāpat galdus, bet viss būs mīļāks, jo pielikts pašu darbs,» prāto saimnieks.
Tā kā Jānis ir par zaļu Latviju, tad vēlas, lai uz baleriju Raiņa ielā 20 daudzi nāktu kājām vai brauktu ar velosipēdu. Ēdienkartē plānots gan alus, gan uzlējumi uz ogām, gan svaigas sulas, piemēram, ļoti garšīga un veselīga, Jāņaprāt, ir ķirbju sula, bet par pārējo uzzināsiet, kad ļausieties brīvai improvizācijai atpūtai Jelgavā.