Līdz ar tumšo vakaru iestāšanos (no novembra vidus) Tallinā ar Melno nakšu zīmolu notiek četri satelītfestivāli - studentu un īsfilmu festivāls Sleepwalkers, bērnu un jauniešu filmu festivāls Just Film, animācijas festivāls Animated Dreams un MOFF - ar mobilo telefonu uzņemto īsfilmu festivāls, ko noslēdz galvenais - Melnās naktis. Programmas uzbūves ziņā Melnās naktis ir tradicionāls festivāls ar konkursa, īpašajām u.c. programmām un ģeogrāfisko reģionu pārstāvniecību (Ziemeļvalstis, Latīņamerika, Āzija), šogad tas piedāvāja 220 filmas no 74 valstīm. Ārvalstu viesus festivālā piesaista Baltijas spēlfilmu konkursa skate (Latviju pārstāvēja režisora A.Miziša spēlfilma Medības) un Baltijas dokumentālo filmu skate (ar trim filmām no Latvijas). Programmas ziņā Melnās naktis nav īpaši atšķirīgas no mūsu Arsenāla, kurā arī iekļauta labāko Baltijas filmu parāde. Tomēr fakts, ka Melnās naktis notiek katru gadu, nevis reizi divos gados kā Arsenāls, ļauj igauņiem labāk sekot aktuālajam. Turklāt šogad Melnās naktis uzsāka jaunu, ambiciozu tirgus aktivitāti, kas nākotnē varētu arvien vairāk piesaistīt rietumu publiku Tallinai.
Legāls Melnais tirgus
Melnajā tirgū varēja redzēt filmas no valstīm, kas daudziem šodien ir eksotika - Kazahstāna, Kirgizstāna, Azerbaidžāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna... Šīs tirgus skates kalpo dubultam mērķim - palīdz bijušo postpadomju valstu producentiem satikt biznesa partnerus no rietumvalstīm un vienlaikus ļauj festivālam aizņemt to nišu, kas Eiropas kino tirgos vēl nav aizņemta, veidojot tiltu starp rietumu un austrumu kino. Tomēr jautājums, vai festivālam vajag uzņemties vēl arī tirgus funkcijas, paliek atklāts, jo gan Melnā tirgus skate, gan literāro tiesību tirgus No grāmatām līdz filmām dublējās ar Baltijas reģiona spēlfilmu tirgu Baltic Event un tā aktivitātēm. Tas radīja situāciju, kad daudzi lieliski semināri nesapulcēja savu mērķauditoriju un gan Melnā, gan Baltijas filmu tirgu seansi notika patukšās zālēs. Līdz šim tieši Baltic Event ar Baltijas spēlfilmu skatēm, kopprodukciju tirgu un semināriem spēcīgi pozicionēja Tallinu kā galamērķi ārvalstu profesionāļiem, arī šogad pulcējot ap 200 starptautisku viesu. Kino nozarē personīgo kontaktu nozīme joprojām ir būtiska, un bieži vien profesionālā un saviesīgā «tīklošana» ir tā, kas ļauj filmai atrast līdzproducentu un izplatītāju. Tikpat nozīmīga mūsdienu kino vidē ir nepieciešamība nodrošināt, ka tavu filmu pamana starp tūkstošiem citu, un tirgus seansi noteikti ir veids, kā to darīt.
Nezinot Igaunijas kinofestivālu virtuvi, šī festivālu un tirgu apvienošanās zem Melno nakšu karoga rada iespaidu, ka igauņiem izdevies saliedēties, koordinēt aktivitātes un tā sevi pozicionēt spēcīgāk uz «ārpusi». Tomēr paralēli notiekošo pasākumu pārpilnība radīja arī šaubas, vai šāds «trīs vienā» modelis arī nerada nevajadzīgu konkurenci samērā mazā nozarē.
Igauņi mūs apdzinuši
Nenoliedzami festivāls un kino tirgus Tallinā pulcē daudz starptautiski ietekmīgu cilvēku, un tādā ziņā Igaunija mums aizgājusi priekšā, jo Baltijas reģions ir pārāk mazs, lai uz to brauktu divreiz. Jāpiebilst, ka šī starptautiskā pulcēšanās Tallinā lielā mērā izriet arī no spēlfilmu ražošanas specifikas, kas prasa lielus resursus un nepieciešamību piesaistīt līdzproducentus un izplatītājus. Der atgādināt, ka Baltijas valstu sadarbības platformas Baltic Films (to veido visu trīs Baltijas valstu kino nozari koordinējošās institūcijas) ietvaros ir notikusi interešu zonu sadalīšana - Tallinas Baltic Event fokusējas uz spēlfilmām, savukārt Rīgā notiek Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. (Dažādu iemeslu dēļ trešā Baltijas tirgus pasākuma izveide Lietuvā kavējas, taču ļoti nepieciešams būtu animācijas tirgus Baltijā). Tomēr pārdomāta festivāla un tirgus apvienošana sabalansētās devās ir vērtīgs modelis. Latvijā tas šībrīža festivālu un tirgus kontekstā nav paredzams, jo Arsenāls notiek tikai katru otro gadu un neorientējas uz tirgus aktivitātēm, bet saglabā savu «filozofisko» garu. Baltijas pērle iepazīstina skatītājus ar komerciāli veiksmīgu art-house kino un klasikā kino retrospekcijām. Savukārt Latvijā notiekošais dokumentālā kino forums orientēts uz profesionāļiem - starptautisku fondu, TV pārstāvju un festivālu auditoriju, turklāt tā filmu skates nevar saukt par festivālu. Igauņu Melnajām naktīm ir ambīcijas kļūt par vēl nozīmīgāku reģiona kino industrijas krustpunktu, tāpēc Latvijā ir vērts padomāt, kā apvienot spēkus un mēģināt attīstīt dokumentālā kino «bastionu» gan tirgus un semināru, gan nopietnas festivāla programmas ziņā.