«Manuprāt, mēs visi, kad mums piedāvā piedalīties šādā žūrijā, savtīgi domājam - cik kolosāli! Būs iespēja izlasīt pilnīgi visu, kas šogad iznācis, jo parasti jau tomēr to neizdara. Bet pēc pāris tikšanās reizēm jau sapratām, kādās lielās nepatikšanās esam iekūlušies,» saka Anda Baklāne. Kritiķe priecājas, ka atgriezušās arī «biezas, smagas» grāmatas, kuras nav izlasāmas vienas nakts laikā.
Starptautiskajā dzejas dienā Latvijas Rakstnieku savienībā žūrija nosauca 2015. gada Latvijā izdoto oriģināldarbu un tulkojumu virsotnes. Pavisam izvērtēšanai bija iesniegtas 73 grāmatas.
Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijā strādāja - literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups. Nominācijās Labākais prozas darbs un Labākais ārvalstu literatūras tulkojums žūrija lēmusi nosaukt piecus, nevis četrus nominantus.
Žūrija šogad piešķīrusi arī īpašu balvu par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā. Balvu saņems dzejnieks Uldis Bērziņš par Eddas dziesmas tulkošanu no senislandiešu valodas, ko izdevis apgāds Jānis Roze. «Ir tādas grāmatas, kas iznāk kalendārā gada ietvaros un pilda noteiktu pieprasījumu, tās var izdoties, var neizdoties, tās var būt lasītas vai nelasītas, bet ir grāmatas, kas pārsniedz viena kalendārā gada nozīmīguma ietvarus un iznāk reizi gadsimtā vai gadu tūkstošos,» žūrijas izvēli pamato Ilmārs Šlāpins. Pats Uldis Bērziņš teica, ka darbs vēl nemaz neesot pabeigts, «nevar tā apstāties», un pērkondimdošā balsī nolasīja jaunu tulkojuma fragmentu. «Senais, apsūnojošais teksts ir kļuvis par tādu akumulatoru, kurš informāciju savāc no citiem tekstiem, mūsu gēniem, instinktiem un kas zina, no kurienes vēl,» Bērziņš paceļ skatu uz augšu.
«Ulža Bērziņa darbs pie senislandiešu kultūras pieminekļa Eddas dziesmas tulkojuma savas specifikas, kvalitātes un nozīmīguma dēļ izceļas uz pārējo pērn latviskoto darbu fona. Dziļi ģermāņu kultūrā sakņoto dziesmu tulkojums Bērziņam prasījis daudz, un tomēr viņš (un kurš gan cits, ja ne viņš) spējis palikt uzticīgs gan senislandiešu oriģinālam, gan arī paplašināt latviešu valodu,» vērtē dzejnieks Artis Ostups.
Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.
«Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu Zvaigzne, putna ēna un citi (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par Rīgas iedzimto (1981) u. c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus,» Jāni Rokpelni raksturo žūrijas pārstāvis dzejnieks Aivars Eipurs. «Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai - viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts - it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila - te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laikus sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem,» saka dzejnieks Artis Ostups. Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2016. gada 21. aprīlī plkst. 18 Spīķeru koncertzālē. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu - LALIGABA lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija MĀJO. Balvas pasniegšanas ceremoniju veido rakstniece Inga Žolude, kura iecerē apspēlēs rakstnieku klasiku - melni burti uz balta papīra/ekrāna. Ceremonijas režisors - scenogrāfs Valters Kristbergs, videorežisors Kristaps Kalns un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Pasākumu vadīs rakstniece un žurnāliste Kristīne Želve un rakstnieks Pauls Bankovskis, par muzikālajām intermēdijām rūpēsies patīkamās mūzikas ansamblis Brokastis četratā.
Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt LALIGABA balvai nominētos autorus un viņu darbus, 8. aprīlī plkst. 18 Kaņepes Kultūras centrā Rīgā, Skolas ielā 15 notiks LALIGABA prozas lasījumi, bet LALIGABA dzejas lasījumi - 16. aprīlī plkst. 18 koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga Rīgā, Krāsotāju ielā 12. Visi pasākumi - bez maksas.
Visu nominēto darbu vērtējumi lasāmi LALIGABA mājaslapā: www.laligaba.lv.