Vīnā tvaicētus vietējās izcelsmes gliemjus, rudzu sviestmaizi ar mencu ikriem un skābā krējuma mērci, topinambūru zupu ar pašceptu pilngraudu maizi, Jitlandes ziemeļos ķertās austeres ar sarkanajiem sīpoliem, vēršgaļas un kartupeļu sautējumu. Arī kapātas liellopu gaļas kotletes, bagātīgi papildinātas ar garšvielām un pasniegtas ar ceptiem kartupeļiem. Un saldajam kartupeļu kūka, kurā nav ne miņas no kartupeļiem, bet nosaukums radies no kartupelim līdzīgās kūkas formas. Tā darināta no vienkāršas mīklas, pildīta ar vaniļas krēmu un dekorēta ar marcipānu un kakao.
Pirmais no visa piedāvājuma, ko vēlējos izmēģināt, bija vārīti mencu ikri. Tie manu uzmanību piesaistīja jau pagājušā pavasarī, kad gozēja apaļīgos sānus veikalu vitrīnās. Tā kā Latvijā vairāk zinām mencu aknas, nevis ikrus, pirmajā Dānijā pavadītajā pavasarī man nebija ne jausmas, ko ar tiem iesākt. Šoziem veikala plauktā pamanīju arī konservētus Bornholmas mencu ikrus, kas izrādījās gana laba un maiga pastētes veida uzkoda pie rudzu maizes. Saņemot pavārgrāmatu, radās drosme pamēģināt vārītus mencu ikrus. Tos sagatavo vienkārši - lielā ūdens daudzumā ar jūras sāli ikrus vāra pusstundu, pēc tam izņem no šķidruma un ļauj atdzist. Pasniedz sagrieztus ripiņās uz rudzu maizes šķēlēm ar krējuma mērci. Mērcei vienādās daļās ņem skābo krējumu un majonēzi, mazliet citrona sulas, sāli, piparus, kapātus lokus un dilles.
Godīgi gan jāatzīst, ka, ejot uz veikalu pēc svaigiem ikriem un ieraugot jau gatavus novārītus, šoreiz izvēlējos vieglāko ceļu, bet garšas piedzīvojums jebkurā gadījumā bija interesants un ziemeļniecisks. Maiga garša bez izteiktas zivju piegaršas un graudaina konsistence, kas atmiņā atsauca bērnībā iemīļotos žāvētu zivju ikrus, ko pamanījos izķeksēt no Salacgrīvā pašu žāvētajām zivīm.
Dānijā populārās TV pavāres Trīnes Hanemanas ziemeļnieku pavārgrāmata, kas popularizē vienkāršus, no vietējiem produktiem pagatavojamus ēdienus, ir daļa no pirms gadiem sešiem šajā pusē sāktās Jaunās ziemeļvalstu virtuves (New Nordic cuisine) kustības. Tā balstās gan Kopenhāgenas Universitātes pētnieku atzinumos, ka tradicionālā skandināvu virtuve ir tikpat veselīga, cik Vidusjūras valstu ēdieni, gan Ziemeļu ministru padomes atbalstā tradicionālo produktu ražošanai un patēriņam. Taču īpašs dzinējspēks bijis par pasaulē labāko atzītais Kopenhāgenas restorāns NOMA, kura nosaukums radies no vārdu salikuma Ziemeļvalstu ēdiens dāņu valodā saīsinājuma. Mēs vienkārši uzskatām, ka mūsu reģiona virtuve ir pelnījusi godpilnu vietu pasaules lieliskāko virtuvju plejādē, saka viens no NOMA dibinātājiem Klauss Meijers.