Kancelē kāpj aizsardzības ministrs Tomass de Maizjers, lai teiktu sēru runu. Viņš ir labi sagatavojies, runā ar iejūtību, bet bez pārspīlēta dramatisma. Beidzot tiek izrunāts tas, kas daudziem klātesošajiem ir uz sirds: «Šaubīties ir atļauts, šaubas pat nepieciešamas, bet tās jāpārvar, ja gribam sasniegt mērķi.» Pēdējai teikuma daļai gan šaubas vajadzēja kliedēt, bet tās palika. Vai tas ir tā vērts?
Sākumā uz Afganistānu tika sūtīta tikai vācu miera misija, un tās galvenais uzdevums bija būvēt skolas, urbt akas. Lai nebūtu iebildumu, karavīriem līdzi deva tikai vieglo apbruņojumu. Kādu laiku tie godam veica savu uzdevumu, bet pēc vairākiem skandāliem vairākumam afgāņu simpātijas pret NATO spēkiem zuda. Cerības nomainīja naids, un vācieši sava nepietiekamā apbruņojuma dēļ kļuva par vieglu mērķi talibu kaujiniekiem.
Sākās nākamais posms. Tika pieprasīts lielāks finansējums, nopietnāki ieroči un vairāk karavīru, tas viss bundestāgā tika apstiprināts. Pavisam drīz būs apritējuši 10 gadi, kopš sācies šis konflikts. Neraugoties uz politiķu aktīvi izmantoto apvārdošanas un iebaidīšanas taktiku, lielākā daļa sabiedrības tomēr, kā rāda dažādas aptaujas, ir pret karu Afganistānā. Neraugoties uz to, tikai viena no piecām lielākajām bundestāgā pārstāvētajām partijām - kreisi orientētā Die Linke - iestājas par karaspēka izvešanu, par to savukārt tīri principiāli nekad nebalsotu aptuveni 90% vāciešu, tāpēc arī leģislatīvā veidā šī lieta nav atrisināma.
Labu jautājumu ir vairāk nekā labu atbilžu. Kā pasaules spēcīgāko valstu apvienotā armija 10 gadu laikā nespēj pakļaut vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē? Vai valstī, no kuras tuvākā jūras piekraste ir 500 km attālumā, tradicionālais apglabāšanas veids varētu būt nelaiķa palaišana jūrā? Kā kara laikā narkotiku tirdzniecība varēja uzņemt tādus apgriezienus? Prātu izkūkojis talibu ekstrēmists gļēvi uzbrūk demokrātiju nesošam NATO karavīram, vai tomēr kāds afgānis savā zemē uzbrūk kādam līdz zobiem apbruņotam svešiniekam, kurš no sava ieroča raida ložu rindu uz katru aizdomīgi sakustējušos krūmu? Kā atbildes vāri izskan kaut kas par asimetrisku karu, solidaritāti un islāma draudiem. Afganistānas karš ir kauna traips Rietumu demokrātijai!