Nav tik melns...
Iekšzemes kopprodukta kontekstā (IKP) Latvija jau iepriekšējos gados, piedzīvojot straujāku ekonomisko izaugsmi nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstis, uzrādīja vērā ņemamu progresu ES vidējā līmeņa sasniegšanā, uzskata ekonomists Uldis Osis. Pērn Latvijas IKP sasniedza 67% no ES valstu vidējā rādītāja. Salīdzinājumam - trekno gadu noslēgumā - 2008. gadā - šis skaitlis bija vien 56%. Jautāts, cik lielā mērā progresu varētu ietekmēt pēdējā laikā vērojamā situācijas sarežģīšanās Ukrainā, ekonomists izsaka viedokli, ka negatīvu ietekmi tas atstās, bet, iespējams, «velns nav tik melns», kā to dažkārt mālē. «Baltkrievi sapriecājās: nu tik būs bizness, palielinot eksportu uz Krieviju, bet rezultātā pašiem tukšojas veikalu plaukti. Līdz ar to šobrīd palielinājušās eksporta iespējas uz Baltkrieviju,» secina ekonomists. Tāpat viņš norāda, ka Krievijas tūristu iepirkšanās Somijā, uz kurieni no Krievijas pircēji brauc pat ar autobusiem un visu ved prom ar «kastēm un maisiem», var liecināt, ka ir iespējas spriedzi pārtikas tirgū mazināt ar pierobežas tirdzniecību. Tomēr ekonomists uzsver, nākotnes prognožu izdarīšanu sarežģī tas, ka šobrīd grūti pateikt, kāda starptautiskā situācija būs pēc gada vai diviem. Tas saistīts ar Ukrainas konfliktu un arī ar to, ka radikālais islāms pasaulē kļuvis daudz agresīvāks, nekā bija iepriekš, un notikumi Irākā un Sīrijā atstāj ietekmi arī uz tautsaimniecību. Pēc U. Oša teiktā, jautājums, vai Latvija ES vidējo ekonomikas līmeni sasniegs pēc desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadiem, aizvien paliek atklāts.
Laika jautājums
«Salīdzinājumā ar «vecās Eiropas» valstīm - tādām kā Francija, Nīderlande vai Vācija - Latvija ir ļoti jauna valsts. Būdami neatkarīgi tikai dažus gadu desmitus, mēs vēl neesam sakrājuši šīm valstīm pielīdzināmu kapitālu un pieredzi. Tomēr tas ir tikai laika un prātīgas saimniekošanas jautājums,» spriež Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Taču, pēc viņas domām, mums jābūt pietiekami elastīgiem un savlaicīgi jāizstrādā risku analīze un krīzes rīcības plāns gadījumiem, ja pasaules ekonomiskajā attīstībā notiek kādi satricinājumi, kā to pieredzējām pavisam nesen ģeopolitiskās situācijas ietekmē.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš izsaka viedokli, ka ES vidējā līmeņa sasniegšanā «runa varētu būt par padsmit gadiem», taču viņš piebilst, ka tā nav konkrēta prognoze, bet vien minējums. Komentējot tautsaimniecības attīstības perspektīvās, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka tīri statistiski vidējo rādītāju sasniegt būtu vieglāk, taču tas lielā mērā notiktu uz nevienlīdzības rēķina - proti, uz Rīgas reģiona un atsevišķu nozaru attīstības rēķina. Tomēr, pēc eksperta domām, attīstības scenārijs būs tāds, kas ietver izlīdzināšanās procesa turpinājumu. «Bez liekām grūtībām tuvākajos piecos gados - galvenokārt uz zemāku izmaksu un ES fondu pieejamības rēķina - tas notiks samērā raiti. Tomēr tālākās perspektīvās, vērtējot reāli, pārmērīgi optimistiskas prognozes būvēt nav pamata,» spriež SEB bankas eksperts. Ņemot vērā ES dalībvalstu ekonomisko daudzveidību un to, ka vairākums valstu saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem un grūtībām, vidējo dzīves līmeni mēs varētu sasniegt tuvākajos 10 gados, tiesa gan, ar daudziem nosacījumiem, piebilst D. Gašpuitis. Runājot par izaicinājumiem, kuros turklāt ātru risinājumu nav, L. Menģelsone vērš uzmanību uz visā Eiropā aktuālu problēmu - sabiedrības novecošanu. P. Strautiņš uzskata, ka šajā desmitgadē vēl var realizēt neizmantotās iekšējās ģeogrāfiskās mobilitātes iespējas, pēc tam jau būs jāskatās ārpus valsts robežām.
Nepārsteigties atkal
«Cenšanās panākt pēc iespējas strauju kāpumu tūlīt un tagad un uz tā bāzes ekstrapolēt ES vidējā līmeņa sasniegšanu pēc desmit gadiem - tā ir kļūda, kuru nevajadzētu atkārtot. Labklājības pieaugums ir vispatīkamākais, ja to izgaršo pa gabaliņiem. Ja ienākumi pieaug ļoti strauji, jauno līmeni acumirklī pieņem kā kaut ko pašsaprotamu un kritienu no tā uztver ļoti sāpīgi. Ir jātērē enerģija, lai veidotu izaugsmes priekšnosacījumus,» secina P. Strautiņš. Respektīvi, ja Latvija iepriekšējās desmitgades otrajā pusē nebūtu piedzīvojusi uz spekulatīviem faktoriem balstītu pārkreditēšanos un ekonomikas pārkaršanu, Latvijas labklājības līmenis patlaban varētu būt arī augstāks. Jautāts, vai pamatota ir hipotēze, ka nākamos pāris desmitos gadu Latvijas ekonomika varētu augt vidēji ar ātrumu ap 4% gadā, savukārt ES ekonomika - vidēji ap 2%, DNB ekonomists teic, ka, runājot par šo desmitgadi, vidējais pieaugums par 4% ir ļoti ticams scenārijs. Arī ES vidējā termiņā uzturamais pieaugums it kā būtu ap 2%, bet Krievijas un ES attiecību saasināšanās prognozes padara vien teorētiskas, jo iespējami negaidīti notikumu pavērsieni. «Notikumi Ukrainā var īslaicīgi pazemināt izaugsmi zem šī līmeņa, bet tas rada ekonomikā neizmantotas rezerves, kas nākotnē var palīdzēt kādu brīdi augt straujāk,» pieļauj P. Strautiņš.
Pēc D. Gašpuiša domām, pašreizējās priekšrocības, kas balstās zemajās darbaspēka izmaksās, un ES fondu pieejamība Latvijai nodrošinās izlīdzināšanās procesa turpināšanos. Tas nozīmē, ka kopumā mūsu ekonomikai ir iespējas augt nedaudz straujāk. Pastāvot labvēlīgiem apstākļiem, izaugsmes potenciāls varētu būt 4-6% apmērā, arī tuvākajos piecos gados. Taču ekonomikas eksperts vērš uzmanību, ka ar reformām Latvijā parasti gan neiet ne tuvu, kā gribētos.