Lai arī, viesojoties Dublinā, daudzi Īrijā dzīvojoši latvieši sacīja, ka vēlas atgriezties Latvijā un gan jau tas kādreiz notiks, Aldas un viņas vīra Artūra (32) ģimene vienīgā nosauca precīzi gadu. Lai ieceri īstenotu, Šneideri nesen sākuši atlikt naudu sava mājokļa būvēšanai Latvijā, lai būtu vieta, kur atgriezties. «Artūrs ir būvnieks, viņš apņēmies māju uzbūvēt,» pasmaida Alda. Netālu no Rīgas, Zaķumuižā, pārim pieder zemesgabals. Pārējie plāni vēl nav «uzbūvēti» - kur abi strādās, Šneideri vēl pagaidām skaidri nezina. Kā saka citi Dublinā satiktie latvieši, jaunai ģimenei ar vienu bērnu, kas vēl nav ļoti iesakņojusies Īrijā, atgriezties ir daudz vieglāk nekā daudzbērnu ģimenēm, kas uz citu valsti devās, lai spētu apgādāt bērnus. Tās nejūt, ka Latvijā tām būtu atbalsts.
Pamanīja stabilitāti
Īrijā Alda un Artūrs dzīvo sešus gadus. Aizceļošanas stāsts sākās ar Aldas atvaļinājumu, pavadītu Īrijā pie brāļa. «Pavēroju, kā brālis tur dzīvo, un man patika tā stabilitāte,» atceras Alda. Atgriezusies mājās, teikusi vīram: «Braucam!» Vīrs nedaudz izbrīnījies, taču piekritis. «Vīram jau arī ar darbu bija tā so, so (nu tā - no angļu val.) - tad maksā, tad ne,» atceras Alda. Vīrs tolaik strādāja būvniecībā, Alda - garantijas apkalpošanas remontā firmā ServiceNet. Taču ne smagu finansiālu grūtību, ne kredītsaistību pārim nebija, sarežģīta tikai pēdējā nedēļa līdz algai.
Latvijā droši viņi neesot jutušies ne tikai par vīra algu, bet arī par savu īrēto dzīvesvietu - reiz saimnieks pateicis, ka viņam uz piecām nedēļām vajadzēs dzīvokli, un pārim nācies meklēt citas telpas. Tādēļ jau Latvijā uzvirmojusi doma par savu mājokli, taču pāris apzinājies - Īrijā sakrāt ir reālāk nekā Latvijā. Viņai Latvijā vairāki cilvēki teikuši - tu izvēlies vieglāko ceļu. Arī darbā priekšnieks centies atrunāt - skaties, ka neapnīk Īrijā šampinjonus lasīt. Tomēr Alda nepaklausīja, ar vīru mēneša laikā sapakojuši mantas, un prom bija.
Sākumā Šneideri Īrijā dzīvojuši Dandolkā. Pēc dažiem mēnešiem pasaulē nāca dēls. Pēcāk pārcēlušies uz Dublinu. Abi, Alda un Artūrs, vairākkārt mainījuši darbu, meklējot labākas iespējas. Dublinā Alda pieteikusies darba meklēšanas birojā, un, kā pati saka, pirmais darbs atradās ātri. Tas bija Īrijā pazīstamais veikalu tīkls Dunes Stores, kur viņa strādāja par pārdevēju. Piedāvāja pāriet uz pilnu slodzi, taču viņa atteikusi un atradusi citu pusslodzes darbu. Tas bija apkopējas darbs - tīrījusi mākslinieku studiju par 250 eiro nedēļā. Šo darbvietu Alda gan atdevusi savai mammai, kura arī pārcēlusies dzīvot un strādāt uz Īriju.
Apzvanīs bijušos kolēģus
Tagad Alda strādā kafijas meistaru veikaliņā kafejnīcā Art of Cofee, kur apgūst baristu mākslu. Vīrs strādā būvdarbu jomā. Līdztekus darbam Dublinā Alda studēja Biznesa vadības koledžā - mācījās sabiedriskās attiecības. Viņa saka - Latvijā studijas augstskolā neesot varējusi atļauties ne naudas, ne laika ziņā. «Katru eksāmenu izbaudīju,» viņa saka.
Tomēr Alda atzīst - nevaru izstāstīt, cik man ļoti gribas mājās Latvijā. «Es zinu, ka nav tur tāda ekonomiskā situācija kā te, būs jācīnās vairāk, bet tur esi savējais. Es nejūtos piederīga Īrijai,» viņa paskaidro. Pietrūkstot arī Latvijas kultūras dzīves, piemēram, teātra, kora. Uz Latviju gan ģimene brauc regulāri, arī mazajam Aleksam tur ļoti patīkot. «Te visi runā latviešu valodā, mūsu valodā - viņš brīnījās, kad mēs atbraucām. Jautāja, kāpēc viņam angliski neko nejautā,» atceras Alda.
Par iespējām Latvijā Alda teic: «Tā kā esmu pabeigusi sabiedriskās attiecības, protams, gribētu šajā jomā iegūt darbiņu.» Viņai jau ir neliela pieredze, Īrijā veidojot sabiedriskās attiecības Latviešu luterāņu evaņģēliskajā draudzē. Tiesa, esot gatava arī strādāt citus darbus, viņa arī plāno runāt ar saviem kādreizējiem darba devējiem. Pagaidām aktīvus darba meklējumus Alda vēl nav sākusi. «Taču zinu, darbu es viennozīmīgi Latvijā atradīšu, arī Artūrs ir darbarūķis un atradīs,» saka Alda. Vīrs jau sācis apzvanīt savus bijušos kolēģus būvniecības jomā. Vēl Aldas plānos ir Latvijā izveidot organizāciju, kas palīdzētu aklimatizēties uz Latviju atbraukušajiem tautiešiem.