Grib savu banku
Terminu BRIC - līdzšinējā BRICS priekšteci - 2001. gadā apritē ieviesa investīciju bankas Goldman Sachs vadošais ekonomists Džims O'Nīls. Viņš abreviatūru izmantoja kā tehnisku kopsaucēju četrām pasaules visstraujāk augošajām ekonomikām - Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai.
Lai arī joprojām tiek diskutēts, kāpēc Brazīlijas vietā nav Meksikas vai kāpēc kā piektā netika pieminēta pasaules lielākā islāma valsts Indonēzija, tieši šai četrotnei, pēc ekonomista aprēķiniem, 2050. gadā pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma vajadzētu apsteigt visas vadošās Rietumu ekonomikas, kopā ņemtas. Vienlaikus maz ticams, ka Dž. O'Nīls iedomājās - tikai desmit gadu vēlāk viņa nosaukto valstu klubiņš ar gandrīz tādu pašu abreviatūru (kopš 2010. gada papildināts ar DĀR) ne tikai centīsies pārtapt par vienu no nozīmīgākajiem spēlētājiem globālajā ekonomikā, bet arī apspriedīs iespējas izvirzīt nopietnas ģeopolitiskās ambīcijas.
Pagaidām panākumi šajos virzienos ir pieticīgi - kā vienota ekonomiskā un politiskā organizācija BRICS pastāv ierobežotos apmēros, un paziņojumi ir ievērojami skaļāki nekā tiem sekojošie darbi, par to liecina arī šopavasar Durbanā notikušās sanāksmes rezultāti.
Sākotnēji bija cerēts, ka šī pavasara valstu vadītāju sanāksmē tiks apstiprināti plāni par kopīga valūtas rezerves fonda un infrastruktūras attīstības bankas izveidi, kā arī nodibināta BRICS Ekonomikas padome, kuras uzdevums būs veicināt savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī atbalstīt kopuzņēmumu veidošanu, turklāt fonds un banka būtu reālas alternatīvas vai vismaz konkurenti Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai.
Tomēr reālais sanāksmes iznākums bija tikai virkne deklarāciju un vienošanās par kopīgu projektu finansēšanu Āfrikas kontinentā. Neraugoties uz iepriekš panākto plašu ažiotāžu izraisījušo konceptuālo vienošanos, piemēram, par Indijas rosināto Attīstības bankas izveidi, tikšanās laikā tā arī netika sasniegts vienots viedoklis par svarīgākajiem jautājumiem - sākotnējo kapitālu, valstu iemaksu apmēru vai bankas centrālās mītnes atrašanās vietu. Vienlaikus pieteiktās ieceres ir oficiāli atzītas par ļoti perspektīvām, paziņojot, ka tiks turpināts darbs, lai tās īstenotu.
Nespēj vienoties
Šis nav pirmais gadījums, kad BRICS valstis piesaka vērienīgas ieceres, taču nespēj vienoties par to realizēšanu. Šāda situācija parasti tiek skaidrota ar ievērojamām atšķirībām dažādās pasaules daļās izvietoto dalībvalstu starpā un to dažādajām nacionālajām interesēm, bieži dēvējot apvienību par mākslīgi radītu fantomu vai citos līdzīgos vārdos. (Piemēram, Foreign Policy nodēvēja klubu par sasistajiem ķieģeļiem - Broken BRICS, akronīma līdzības dēļ ar angļu valodas vārdu bricks - ķieģeļi.)
Financial Times, raksturojot dalībvalstu atšķirības, uzsver, ka jaunākā grupas dalībniece Dienvidāfrika klubā iekļauta vienīgi ģeogrāfiskā principa dēļ, jo neatbilst nevienam no Dž. O'Nīla savulaik nosauktajiem parametriem - DĀR ir samērā neliela teritorija, maz iedzīvotāju, daudzkārt mazāki nekā pārējām valstīm ekonomikas apmēri un lēnāka izaugsme. Savukārt Ķīnas ekonomisko potenciālu laikraksts uzskata par nesamērīgi lielu, Krieviju - par pārmērīgi orientētu uz energoresursu eksportu un demogrāfisko problēmu nomocītu, bet Indiju - par neatbilstoši nabadzīgu. «Vienīgā sākotnējiem parametriem atbilstošā valsts konsorcijā ir Brazīlija, taču tieši šī iemesla dēļ tā arī ievērojami atšķiras no pārējiem biedriem,» raksta izdevums.
Turklāt analītiķi mēdz uzsvērt tiešu domstarpību esamību starp Ķīnu un Indiju - starp abām lielvalstīm ir teritoriālas pretenzijas un pavisam īsta bruņošanās sacensība -, kā arī Krievijas un Ķīnas attiecību pretrunīgo vēsturi un savstarpējo neuzticību, īpaši norādot, ka Krievija - vai pareizāk - PSRS - jau ir ieņēmusi globālas lielvaras lomu.
Savukārt vienojošais faktors ir visu BRICS valstu vadību neapmierinātība ar Rietumu dominēšanu starptautiskajos finanšu institūtos, norādot - uz ASV dolāru balstītā Bretonvudsas sistēma ir šīm valstīm atklāti neizdevīga. BRICS līderi un ciešas kluba sadarbības atbalstītāji arī lielākā vai mazākā mērā uzskata, ka ir sācies Rietumu noriets un tāpēc klubam jāaudzē globālie muskuļi. Piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins neslēpj, ka vēlas panākt, lai BRICS «no dialogu foruma, kas koordinē pieejas ierobežotam jautājumu skaitam, pārtaptu par pilnvērtīgu stratēģiskās sadarbības mehānismu, kas ļautu mums kopā meklēt risinājumus svarīgākajām pasaules politikas problēmām», vēsta Itar-Tass. Citiem vārdiem sakot, Krievija vēlas, lai organizācija palielinātu ģeopolitisko ietekmi.
Ķīnas ambīcijas aug
Tajā pašā laikā ir iespēja, ka BRICS valstu vēlme pārtraukt Rietumu dominanci var novest pie tā, ka lielākā daļa konsorcija izrādīsies tikai darbarīki, ar kuru palīdzību notiks globālā līdera nomaiņa, vadības grožiem no ASV pārejot Ķīnas rokās. Par šādu iespēju brīdina, piemēram, laikraksts Kommersant, kas norāda - jau pats par sevi fakts, ka Ķīna, kas tradicionāli uzsver nevēlēšanos pievienoties starptautiskajiem klubiem, aktīvi iesaistījusies BRICS darbā, ir pastiprinātas uzmanības vērts. (Izņemot BRICS, Ķīna XXI gadsimtā piedalījusies vēl tikai Šanhajas sadarbības organizācijas izveidē.)
«Kā uzskata Pekinā, BRICS palīdzēs Ķīnai, kura iesaistījusies izšķirošajā cīņā ar ASV par globālā līdera statusu, izspiest dolāru no galvenās un vienīgās pasaules valūtas pozīcijām,» raksta Kommersant un norāda, ka ASV un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības apjoms 2011. gadā pārsniedza 500 miljardu dolāru (270 miljardu latu), bet ASV tirdzniecības deficīts šī apjoma ietvaros bija vairāk nekā 300 miljardu dolāru (162 miljardi latu). ASV mēģina apturēt Ķīnas tirdzniecisko uzbrukumu, prasot paaugstināt juaņas kursu pret dolāru, lai stimulētu savu eksportu un samazinātu Ķīnas preču konkurētspēju, savukārt Pekinas atbilde ir centieni atbrīvoties no dolāra monopola, kas nodrošina ASV dominējošo lomu pasaulē.
«Vienatnē konfrontāciju ar ASV Pekina uzskata par pārāk bīstamu un vēlas mazināt riskus, piesaistot globālajai antidolāra frontei citas lielās, strauji augošās ekonomikas, kuras dažādu iemeslu dēļ nelolo siltas jūtas pret ASV. Nav grūti saprast, ka uzticamākie sabiedrotie šajā ziņā ir Ķīnas partneri BRICS rindās - Krievija, Indija, Brazīlija un Dienvidāfrika,» laikrakstam paudis profesors sinologs Jurijs Tavrovskis.