Remonts par sēņu naudu
Linda, tāpat kā viņas vecāki, ogot uz sēņot uz mežu dotas jau daudzus gadus. Arī šogad visa vasara pavadīta laukos Vaidavas pusē, lasot mellenes un gailenes pārdošanai. «Esmu darba meklējumos, tāpēc ienākumi no ogošanas un sēņošanas ir liels ieguvums ģimenes budžetam. Nopelnīt var labi, no šādi gūtajiem ienākumiem tēvs savulaik varēja iegādāties lietotu motorolleru un izremontēt māju,» stāsta jaunā sieviete, piebilstot, ka pērn, pavadot mežā vien pāris stundas dienā, viņa ar ogām nopelnījusi ap 350 eiro mēnesī.
Savukārt pie uzpirkšanas punkta Valmierā satiktā sākumskolas skolotāja Vita, kas uz mežu ogot un sēņot dodas ik vasaru, teic, ka, lasot ogas, mēnesī varot nopelnīt vairāk, nekā strādājot pilnas slodzes darbu izglītības iestādē.
Arī studente Dace jau trešo gadu lasa mellenes un pārdod tās uzpircējiem. «Man kā studentei vasarās tas ir labs ienākumu avots un vērā ņemama kabatas nauda. Par profesionālu ogotāju mani nevar saukt, jo mežā pavadu vien četras stundas dienā un salasu tikai nepilnus desmit kilogramus, bet tomēr, atskaitot izdevumus par benzīnu, šogad divu nedēļu laikā nopelnīju ap 140 eiro,» norāda Dace un stāsta, ka no uzpircējiem dzirdēts par ogotājiem un sēņotājiem, kas spēj salasīt 60 kilogramus meža velšu ik dienu un nopelnīt pat 150 eiro dienā.
Uzpircēju skaits miglā tīts
Dienas aptaujātie ogu un sēņu vācēji atzīst, ka laukos ar meža velšu lasīšanu nodarbojas praktiski visi, un šo meža bagātību iepirkšana notiek gandrīz ikvienā apdzīvotā vietā. Pilsētās ogas varot nodot vidēji sešos - astoņos uzpirkšanas punktos, bet mazos ciemos savā starpā konkurē vismaz divi uzpirkšanas punkti
To, kādā apmērā šoruden Latvijā tiek savāktas sēnes un ogas, Dienai nezināja teikt ne Zemkopības ministrijā (ZM), ne citās institūcijās. Vienīgo priekšstatu par to, cik čakli ir ogotāji un sēņotāji, sniedz pirms četriem gadiem veiktais pētījums Par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā, ko bija pasūtījusi ZM. Tajā aprēķināts, ka mežos katru gadu tiek savāktas dabas veltes vairāk nekā 99,6 miljonu eiro vērtībā un tirgū nonāk 13% no salasītās produkcijas.
«Miglā tīts» ir arī precīzais komersantu, kas nodarbojas ar meža velšu iepirkšanu un tālāku realizāciju, skaits, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) precīzu šīs jomas saimnieciskās darbības veicēju skaitu nevarēja pateikt, tāpat kā to, cik ogu un sēņu uzpirkšanas punkti Latvijā darbojas šajā sezonā.
Diena apzināja desmit uzņēmumus, kas no iedzīvotājiem iepērk meža veltes, bet tie nebūt nav visi šī rūpala piekopēji. Pēc ogu un sēņu lasītāju stāstītā pat apmēram trešdaļa ogu un sēņu iegādes un pārdošanas darījumu notiek, nereģistrējot saimniecisko darbību.
Oficiāli strādājošie dabas velšu iepircēji ir vienisprātis, ka nelegālie uzpircēji bieži «uzpumpē» ogu un sēņu iepirkumu cenas, bet nodokļus maksājošajiem uzņēmējiem tāpēc nākas ciest zaudējumus. «Tie, kas nelegāli pērk ogas un sēnes, protams, var atļauties maksāt vairāk, jo nodokļus neietur. Mums, legāli strādājot, jāsamaksā nodokļi un algas, jāsedz grāmatvedības izdevumi un citas izmaksas,» stāsta uzņēmuma Ice Berry valdes priekšsēdētājs Emīls Kantoris.
Pēc Pharmeko Lettland pārstāves Sigitas Krusietes novērojumiem šogad meža produktu uzpirkšanas kontroles pasākumu bija ļoti maz. No VID Diena uzzināja, ka šovasar dabas velšu uzpirkšanas vietās tik tiešām nav veikti kontroles pasākumi, jo sliktās ogu ražas dēļ liela aktivitāte savvaļas ogu nodošanā un uzpirkšanā nav novērota, tomēr rudenī, kad notiek aktīvāka sēņu un brūkleņu tirdzniecība, pārbaudes ir ieplānotas. VID dati rāda, ka 2013. gadā pārbaudītas 20 savvaļas ogu un sēņu iepirkšanas vietas un uzpircēji, bet 2012. gadā apsekoti 49 uzpirkšanas punkti.
Iepērk simtiem tonnu
Daudzi ogu un sēņu iepircēji sarunā iesaistās nelabprāt, savukārt uzņēmums Pharmeko Lettand ir gatavs izpaust iepirkumu plānus. «Šogad Latvijā, zinot, ka ir slikts ražas gads, plānots iepirkt 200 tonnas melleņu, 50 tonnas brūkleņu, 20 tonnas gaileņu un 20 tonnas baraviku,» stāsta S. Krusiete un norāda, ka parasti Pharmeko Lettland ogu un sēņu iepirkšanu veic 120 vietās Latvijā, bet šajā gadā uzpirkšanas punktu skaits bijis mazāks, jo Latgalē un šur tur Vidzemē iepirkšanas punkti tā arī nav atvērti tamdēļ, ka dažviet nebija ražas vai arī tā bijusi ļoti niecīga.
E. Kantoris stāsta, ka parasti ogu un sēņu iepirkšanu uzņēmums Ice Berry organizē 80-100 vietās visā Latvijā, taču atklāt iepirkumu apmēru viņš nevēlējās.
Ievārījumos savāra maz
Aptaujātie ogu un sēņu pārdevēji apgalvo, ka Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi mežos savāktās dabas veltes iepērk nelielos apmēros. Uzņēmuma Cietais rieksts pārstāve Ineta Krūzkopa, kuras vadītais uzņēmums meža gardumus saldētā veidā piedāvā vairākās tirdzniecības vietās Latvijā, teic, ka «ar ogu pārstrādi Latvijā principā nodarbojas tikai trīs lielie uzņēmumi - Puratos Latvia, Kronis un Spilva - un atsevišķi mazie pārstrādātāji, starp kuriem ierindojamies arī mēs». Pēc viņas teiktā Cietais rieksts mellenes, brūklenes un dzērvenes iepērk tikai no vietējiem iedzīvotājiem, nevis no uzpircējiem, un kopējais šīs produkcijas iepirkums ir vien divas - trīs tonnas no katra ogu veida.
Pārtikas ražošanas uzņēmuma Kronis direktors Ai-vars Svarenieks stāsta, ka šogad uzņēmums no vietējām ogu uzpirkšanas firmām plāno iegādāties 20 tonnas meža ogu. Savukārt augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumā Spilva informēja, ka plānotais iepirkumu apmērs ir 37 tonnas saldētu brūkleņu, 2,8 tonnas saldētu melleņu, bet baraviku majonēzes pagatavošanai vajadzīgi 300 kilogrami kaltētu baraviku. Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča stāsta, ka meža ogas iepērk no vietējiem ogu uzpircējiem, kas spēj nodrošināt saldētu ogu piegādi uzņēmumam nepieciešamajā laikā un apjomā. «Ražošana paredz ogu un dārzeņu pārstrādi ilgākā laika posmā, nekā ilgst dārza un meža ražas laiks, tādēļ, piemēram, ogas vairumā gadījumu tiek iepirktas saldētā veidā,» skaidro A. Stepanoviča.
Ievērojamu apjomu ogu iepērk ievārījumu ražotājs Puratos Latvia, lai gan, pēc uzņēmuma ģenerāldirektora Aigara Baloža teiktā, sliktās ražas un augsto cenu dēļ šogad tiks iepirkts krietni mazāks daudzums meža ogu, nekā ierasts, proti, 500 tonnas. «Pērkam ogas no tiem vietējiem Latvijas uzņēmumiem, kuri mežā iepērk ogas un piegādā tās uzņēmumam. Tomēr, ja kāds vietējais ogu lasītājs var pats atvest ogas līdz Pūrei, tad varam domāt par sadarbību, bet parasti gan tas neatmaksājas,» norāda A. Balodis.