Elvis Mihaiļenko
«Pēdējos gados PSRS čempionātā allaž bija pa trim četriem medaļniekiem no Latvijas. Viss jau lielā mērā ir atkarīgs no finansēm. Haosa laikos bokseri neredzēja sporta veidā perspektīvu un aizgāja citur, tāpēc viss izjuka. Patlaban līmenis sāk iet uz augšu, mums ir Eiropas čempionāta medaļnieks ventspilnieks Nikolajs Grišuņins, pagājušajā gadā starptautiskā sporta meistara nosaukumu izpelnījās Dmitrijs Gutmans. Bokss mums ir gana labā līmenī, taču ir maz sportistu, tāpēc labākajiem nav pietiekamas konkurences. Ceru, ka šīs nedēļas nogalē rīkotās sacensības piesaistīs cilvēkus, kuri palīdzēs arī turpmāk šeit rīkot starptautiska mēroga mačus, un tas piesaistīs arī jaunus sportistus.»
Cik augstu kotējas Latvijas bokss?
Baltijā noteikti Lietuvai boksā ir spēcīgāka organizācija. Gada laikā notiek vairāk starptautiska līmeņa sacensību. Par igauņiem mēs esam spēcīgāki. Protams, mums ir grūti sacensties ar baltkrieviem un ukraiņiem, kuru ir daudz vairāk, un arī tradīcijas viņiem ir pavisam citas. Domāju, ja tāda maza valsts kā Latvija var tikt pie Eiropas čempionāta medaļas un vēl vairāki iekļūt ceturtdaļfinālā, kopumā tas nav slikti. Protams, ir uz ko tiekties, bet nevar teikt, ka bokss pie mums ir miris.
Vairāki mūsu bokseri līdz pēdējam brīdim pretendēja uz olimpisko ceļazīmi...
Jā, vislielākās izredzes bija jau minētajam Grišuņinam. Pēdējais atlases turnīrs notika Turcijā, kur viņiem bija noteikts uzdevums dabūt iekšā [olimpiskajā turnīrā] savu bokseri. Astotdaļfinālā notiesāja Eiropas čempionu Džo Vordu no Īrijas, ceturtdaļfinālā notiesāja mūsu Grišuņinu. Turkam Turcijā bija divu trīs punktu pārsvars, tāpēc par 90 procentiem var teikt, ka tas ir notiesāts. Galu galā turks arī tika uz Londonu, bet virkne spēcīgāku bokseru netika.
Vai Mairis ir vienīgais Latvijā, kurš nodarbojas ar profesionālo boksu?
Nē, ir vēl vairāki bokseri, taču lielākā daļa diemžēl cīnās vieglai peļņai. Brauc uz Eiropu kauties par naudu, pārsvarā visi zaudē. Mairis ir labākais profesionālais bokseris Latvijā. Ja viss sanāks veiksmīgi un sakritīs visas nianses, pusotra līdz divu gadu laikā mēs reāli varam pretendēt uz Eiropas un pasaules čempiona titula līmeņa cīņām.
Vai ir iespēja iegūt titulu?
Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kas ko uzaicina. Es savā laikā WBA versijas starpkontinentālo titulu ieguvu tā, ka mani uz Madridi uzaicināja cīnīties, lai mani vinnētu. Divpadsmit raundos uzvarēju ļoti pieredzējušu bokseri, kļuvu par čempionu, uzreiz tiku desmitniekā pasaules spēcīgāko bokseru reitingā, tāpēc jau varēju diktēt noteikumus.