No virtuālā uz reālo
«Man šķiet, tas nav svarīgi, vai es sevi dēvēju par Itālijas vai Latvijas, vai Eiropas zinātnieku. Man pats svarīgākais ir pētīt,» saka Erri. Jau trīs gadus viņš strādā par pētnieku Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā. Uz mūsu zemi viņu atvedusi mīlestība, bet bez tās Latvijā Erri saista arī koksnes virsmas pētījumi. Vēl mācoties ķīmiju Perudžas Universitātes maģistrantūrā, Erri saticis latviešu meiteni, un pēc studiju beigšanas abi kopā pārcēlušies uz Latviju. Erri sācis meklēt darbu. To, ka būs zinātnieks, puisis bija nolēmis jau vidusskolā. «Man iepatikās ķīmija, tā šķita ļoti saprotama un labi padevās. Tāpēc nolēmu - specializēšos organiskajā ķīmijā.» Viņa maģistra darbs bijis par virsmas aktīvajām vielām.
Latvijā darbu lūkot viņš sācis ar aktīviem meklējumiem internetā. Eiropas Savienības pētniecībai veltītajā virtuālajā telpā izlasījis, ka izsludināta pieteikšanās uz pētnieku vietām divos projektos Latvijā. Viens no tiem bija Wood-Net - projekts, kuru koordinēja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. «Sazinājos ar projekta vadītāju, institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāju Bruno Andersonu, vēlāk satikos, un galu galā viņš piekrita mani pieņemt Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratorijā. Tā sāku pētīt koksnes virsmas īpašības, kā tās mainās pēc termiskas apstrādes,» jaunais zinātnieks stāsta.
Erri atzīst, ka sākumā neesot bijis drošs, vai Latvijā atradīs darbu pētniecībā. «Neko par šejieni nezināju, pilnīgi neko. Bet man paveicās.» Kā stāsta B. Andersons, Wood-Net projekts bija vērsts tieši uz to: lai veicinātu zinātnieku apmaiņu starp dažādām koksnes pētniecības institūcijām. «Domāju, ka Eiropā attiecībām starp tām jābūt tieši tādām. Tas nozīmē zinātnes tīklu, kontaktus. Tikai tā var mēģināt izlīdzināt atšķirības starp valstīm,» apstiprina arī Erri. Wood-Net beidzoties, B. Andersons piesaistījis viņu projektam par koksnes ilgizturības īpašību uzlabošanu, kas tiek īstenots ar ERAF atbalstu.
Ko tālāk? Erri plāno studēt doktorantūrā un patlaban sliecas par labu studijām RTU Ķīmijas fakultātē. «Biju aizgājis uz studentu darbu aizstāvēšanu. Man radās pozitīvs iespaids, bija interesantas prezentācijas,» itālis secina. Viņš uzskata: mācīties ārzemēs ir pluss, un Latvija viņam ir ārzemes. «Jau tagad, aizbraucot uz Itāliju, pamanu, ka skatos uz lietām citādi, domas ir citādas. Te es kontaktējos ar citu tautu, citu kultūru, un tas ietekmē.» Erri domā, ka Latvijā izglītība un pētniecība organiskās ķīmijas jomā ir labā līmenī. Un vēl, viņaprāt, B. Andersons ir ļoti tālredzīgs vadītājs: «Tādiem, kāds ir viņš, būtu jābūt daudziem vadītājiem.»
Sniegs un publikācijas
Indietis Samirs jau pusotru gadu iekļāvies Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Organiskās sintēzes metodoloģijas grupā. Samirs beidzis Mumbajas Universitāti, pēc tam gadus trīs strādājis farmācijas pētniecības centrā, kur nodarbojās ar jaunu pretdiabēta un pretvēža savienojumu izveidi. «Man labi veicās, bet es biju tikai maģistrs, tāpēc sāku domāt par doktorstudijām. Jau iepriekš zināju, ka gribu doties ārpus Indijas,» stāsta puisis. Meklējumos viņš apstājies pie Eiropas. Samirs pieteicās projektā STARS (Scientific Training in Antimicrobial Research Strategies) un tika pieņemts OSI. «STARS ir konsorciji, kurus izveido vairāku valstu pētniecības institūcijas, kas ir kompetentas attiecīgajā jomā. Konsorciju ideja - audzināt jaunus, ļoti kvalificētus darbiniekus Eiropas zinātniskajai telpai. Šajos konsorcijos tiek uzņemti doktorantūras līmeņa pētnieki. Projekta laikā viņi saņem stipendiju, arī naudu pētījumiem un līdzekļus, lai satiktos ar citiem konsorcija jaunajiem pētniekiem. Lielākoties programmas laikā viņi izstrādā doktordarbus, taču tas nav obligāti,» stāsta Samira vadītājs, OSI Organiskās sintēzes metodoloģijas grupas vadītājs Aigars Jirgensons. Konsorcijs, kurā iekļaujas OSI, nodarbojas ar jaunu pretmalārijas savienojumu izveidi. Laboratorijas interese bijusi grupai piesaistīt spēcīgu doktorantu un paplašināt kontaktus ar citiem institūtiem. Savukārt Samirs, piesakoties uz vietu OSI, izpētījis nākamā vadītāja un citu OSI pētnieku pēdas zinātnes žurnālos un ar cieņu un apbrīnu secinājis, ka nospiedumi ir ievērojami un ka viņam kā jaunajam pētniekam šī vide varētu būt auglīga.
Darbs pētniecības laboratorijā līdzinās tam, ko Samirs veicis Mumbajā, - jaunu savienojumu sintezēšana. Līdztekus viņš mācās RTU doktorantūrā. «Zinātnē valstij nav nozīmes, bet zināšanām gan. Domāju, ka jebkurš, kas studē RTU doktorantūrā un ir Aigara vadītajā pētniecības grupā, kļūst par perfektu zinātņu doktoru. Doktorprogrammā pētniecības kvalitāte ir ļoti svarīga, jo beidzot ir vajadzīga publikācija zinātniskā žurnālā. Piedaloties tādos pētījumos, kādi ir šeit, tā nebūs problēma,» saka Samirs. Pēc šīs programmas viņš meklēs vietu tālākajām studijām, pēc tam grib pievienoties kādam farmācijas pētniecības centram. «Vēlos būt ļoti labs zinātnieks.» Uz šo mērķi ejot, Samirs vēl pusotru gadu būs Latvijā. Te viņš ir iejuties, te viņam patīk. «Ir teiciens: jums jāvalkā tādas drēbes, kādā zemē esat. Mācos latviešu valodu un nedaudz jau varu runāt. Priecājos par sniegu. Dažreiz, uz to lūkojoties, sev jautāju - vai tas nav sapnis?»