Visvairāk aizsardzībai tradicionāli tērējušas ASV - 36% no pasaules militārajiem izdevumiem. Tālāk seko Ķīna - 13%, Saūda Arābija - 5,2%, Krievija - 4%. TASS atzīmē, ka Krievija, salīdzinot ar 2014. gadu, pērn aizsardzībai tērējusi par 7,5% vairāk, salīdzinājumā ar 2006. gadu - par 91% vairāk.
Starp 15 valstīm ar lielāko militāro budžetu lielākais pieaugums bijis Austrālijai - 7,8%, lielākais samazinājums - Itālijai - mīnus 9,9%.
Rietumeiropā un Centrāleiropā kopējie militārie izdevumi pērn samazinājušies par 0,2%, taču uz kopējā fona īpaši izdalās aizsardzības izdevumu palielināšana Centrāleiropas valstīs (Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija), kas sasniedza 13%.
Lai gan Rietumeiropas valstu militārie tēriņi samazinājušies par 1,3%, tas ir visniecīgākais samazinājums, kopš sākās militāro budžetu samazināšanās tendence 2010. gadā.
SIPRI pētījuma autori atzīmē, ka Lielbritānija, Francija un Vācija jau paziņojušas par apņemšanos tuvākajos gados kāpināt militāros izdevumus kustības Islāma valsts draudu dēļ un bažās par Krievijas «agresīvo» uzvedību starptautiskajā politikā.
Pēdējā desmitgadē bija vērojams ievērojams militāro budžetu pieaugums valstīs, kas varēja tam tērēt vairāk naudas augsto naftas cenu dēļ. Taču 2014. gada naftas cenu kritums mainīja šo tendenci naftas ieguvējvalstīs. Līdzīga tendence saglabāšoties arī 2016. gadā. Naftas cenu krituma dēļ pērn tika samazināti aizsardzības izdevumi Venecuēlā (par 64%), Angolā (par 42%), kā arī Bahreinā, Brunejā, Čadā, Ekvadorā, Kazahstānā, Omānā un arī Dienvidsudānā.