Miljards pie iedzīvotājiem nonāk aploksnēs

Ar ēnu ekonomiku saprot iekšzemes kopproduktu (IKP), kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā, vai legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošanu, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā.

Latvijā neeksistē viena, oficiāli atzīta ēnu ekonomikas apjoma noteikšanas metode.

Ēnu ekonomiku veido aplokšņu algas, kā arī dubultā grāmatvedība un izvairīšanās no nodokļu nomaksas un arī maksāšana bez norēķinu dokumenta par precēm un pakalpojumiem. Nosakot ēnu ekonomikas apjomu, gan Latvijas ekonomisti, gan ārvalstu eksperti uzmanību velta galvenokārt pelēkajai, nevis melnajai ekonomikai.

Avoti: ekonomists Arnis Sauka, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests

Lasītāju viedokļi portālā www.diena.lv par aplokšņu algām.
JB. Man ne tikai maksā aploksnē, bet vispār nekādus nodokļus par mani nemaksā. Un es jau neesmu vienīgais tāds darbinieks.
Polis. Darba devēji maksā daļu algas aploksnē, tā ir ļoti izplatīta prakse. Tā var arī būt konkurētspējīgāks. Kā vēsta paruna - mīlestību par naudu nevar nopirkt - arī valsts nevar nopirkt uzņēmēju mīlestību.
Manuprāt. Valstij vajag darīt visu iespējamo viņu dzīves līmeņa pieaugumam, tad cilvēkiem radīsies vēlme maksāt nodokļus.
Ivars Graudums. Vai tad pie jums Latvijā nav tā, ka tie, kas nemaksā nodokļus, saņem aplokšņu algas, vecuma dienās saņems arī mazu pensiju?
No Zviedrijas. Kurš aizdomāsies par pensiju, ja šodien pietrūkst naudas, lai pabarotu un apģērbtu ģimeni un samaksātu rēķinus? Jā, es par to daudz domāju pirms pārcelšanās uz Zviedriju, un jāsaka, nebija ne mazākās ticības pastāvošajiem pensiju noteikumiem.