Tāds īsumā ir sausais atlikums stāstam, kā, pildot Eiropas Komisijas (EK) direktīvu par degvielas rezervēm, valsts nodrošinājusi to glabāšanu. Visticamāk, stāstam būtu laimīgas beigas, tas ir, darījums ar maza Līgatnes benzīntanka saimnieci Ināru Višņevsku īstenotos, ja martā ekonomikas ministra portfeli ieguvušais Artis Kampars (JL) nesāktu urķēties divos līgumos. Viens ir par valsts benzīna, otrs - par dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu.
Par ko bažas?
Krāpšanās aizdomu būtība ir, ka kopumā 1,9 miljonus latu lielais valsts degvielas rezervju iepirkums un līgumi ar I.Višņevskai piederošo SIA Firma Vigo neatbilst valsts interesēm. Fiziski Vigo valsts degvielas rezervēm neglabā nevienu litru benzīna vai dīzeļdegvielas. Rezerves nodrošinātas uz papīra - Vigo apgalvo, ka tai ir vairumtirdzniecības līgumi ar Lietuvas uzņēmumiem Klaipedos nafta un Jurtinga par valsts rezervēm nepieciešamā benzīna un dīzeļdegvielas pārdošanu. Nekādas glabāšanas izmaksas Vigo neuzņemas. Darījumu grūti saukt pat par kaķi maisā, jo kaķa maisā nemaz nav.
Sižeta pavērsiens bija jūnija vidū, kad Ekonomikas ministrija (EM) saņēma Lietuvas Enerģētikas ministrijas atbildi, kurā rakstīts: «Klaipedos nafta un Jurtinga termināļos nekad nav glabātas un neglabājas degvielas rezerves Latvijai.» Tas EM mudināja rīkoties.
Jauns lūgums prokuratūrai
Šonedēļ stāsts turpinājās ar jaunu EM lūgumu Ģenerālprokuratūrai. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, A.Kampars prokuratūrai nosūtījis otru lūgumu pārbaudīt, vai, slēdzot līgumu ar Vigo par valsts benzīna rezervju glabāšanu un to arī izpildot, t.i., avansā par pakalpojumiem visa gada garumā no valsts budžeta samaksājot 227 976 latus, nav saskatāmas krāpnieciskas darbības.
Pirmo lūgumu prokuratūrai A.Kampars nosūtīja pirms pāris nedēļām. Tajā ministrs aicināja sākt pārbaudi par iespējamām krāpnieciskām darbībām, kuras saistītas ar valsts dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu, kas arī uzticēts Firmai Vigo. Šī līguma summa ir apaļāka. Vigo valsts rezervēm jāglabā 58 000 tonnu dīzeļdegvielas. Par to valsts gadā apņēmusies samaksāt 1,6 miljonus latu (Ls 116 000 mēnesī). Labā ziņa ir, ka nauda par dīzeļdegvielas glabāšanu nav maksāta, jo neilgi pēc līguma noslēgšanas (27.marts) radās šaubas un EM maksājumus neveica.
Lūgumā prokuratūrai A.Kampars norāda, ka EM iesniegtie dokumenti ne visi kopā, ne katrs atsevišķi neapliecina, ka Vigo nodrošinājusi benzīna un dīzeļdegvielas valsts rezervju pakalpojumu sniegšanu un ka Vigo enerģētiskās krīzes gadījumā valstij var piegādāt glabāto benzīnu un dīzeļdegvielu līgumos noteiktajos termiņos. Par pirmo A.Kampara iesniegumu pārbaude jau sākta. Nākamais EM solis būs smagāks - lai atgūtu naudu, līgumi jālauž. Dienai zināms, ka EM plāno vērsties tiesā.
Vigo īpašniece I.Višņevska krāpšanos noliedz. Abi darījumi esot likumīgi, valsts degvielas rezerves tiekot nodrošinātas. «Mums ir līgumi par degvielas rezervāciju un nodrošināšanu. Vairāk nekomentēšu,» lakoniska ir I.Višņevska. Viņas dzelžainais arguments ir - valsts iepirkums nebija par glabāšanu, bet gan par rezervju nodrošināšanu.
Tēvzemiešu ēnas
Par valsts degvielas rezervju glabāšanas nodrošināšanu, konkursu rīkošanu un abu līgumu slēgšanu atbildīga bija EM pārraudzītā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA), kas no 1.jūlija likvidēta. 227 tūkstošus latu vērtais līgums par valsts benzīna rezervēm (27 000 tonnu) noslēgts 18.decembrī, kad BEMVA vadīja TB/LNNK vecbiedrs Normunds Pēterkops. Savukārt 1,6 miljonus latu vērto dīzeļdegvielas līgumu 27.martā noslēdza ar tēvzemiešiem saistītais BEMVA direktora vietas izpildītājs Edvīns Kočāns. Laikā, kad Vigo ieguva līgumus, EM vadīja TB/LNNK ministrs Kaspars Gerhards. N.Pēterkopu pēc EM iniciatīvas valdība februārī apstiprināja Konkurences padomes locekļa amatā. E.Kočāns darbu BEMVA atstāja maijā. Darbs E.Kočānam (bija arī TB/LNNK pārstāvis Latvenergo padomē) ilgi nebija jāgaida - ap Jāņiem, izveidojot jaunu amatu, viņš iekļuva Satiksmes ministrijas (ministrs K.Gerhards) pārraudzītās va/s Latvijas dzelzceļš valdē.
K.Gerhards saistību ar degvielas rezervju konkursu noliedz. Viss bijis likumīgi, viņš par konkursu neesot interesējies, atbildējusi BEMVA. Ar N.Pēterkopu neizdevās sazināties, viņš ir atvaļinājumā. Savukārt E.Kočāns, arī uzsverot, ka viss bijis likumīgi, piebilda, ka «man jau sākumā likās, kas tos līgumus nevajag slēgt». E.Kočāns noliedz, ka Vigo uzvara bijusi «kāda tēvzemiešu shēma».
Tiešas saiknes starp I.Višņevsku un tēvzemiešiem nav. Kāds degvielas tirgu labi pārzinošs avots Dienai gan saka: «Valstī ir vairāk nekā 40 uzņēmumu, kuri var nodrošināt reālu valsts rezervju glabāšanu, bet tik lielu konkursu vinnē firma, kurai nav nekā, ne pieredzes, ne tvertņu, viņi pat nezina, ko tas nozīmē. Man grūti to izskaidrot, ja tas nav politisks lēmums, ja tā nav kāda partija, kas veido shēmu.»
Konkursā par rezervēm Vigo bija vienīgā pretendente. Tirgus zinātāji pārmet, ka par iepirkumu nebija informācijas. Oficiāli tas bija izsludināts tikai BEMVA mājaslapā.
Tīkoja ventspilnieki
Vēl citu šķautni stāstam piešķir ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītās cauruļvadu firmas LatRosTrans (LRT) intereses. Tieši LRT radīja pirmās šaubas par līgumiem ar Līgatnes firmu, jo februāra beigās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja dīzeļdegvielas rezervju konkursu (Vigo par uzvarētāju atzina 13.februārī). IUB pārkāpumus neatklāja. LRT interesēs bija glabāt dīzeļdegvielu, tomēr konkursā tā nepieteicās. Kāju valsts rezervju glabāšanas durvīs LRT bija mēģinājusi ielikt pa taisno - caur valdību. Par to, kā nodrošināt EK direktīvā prasītās degvielas rezerves, Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība sprieda slēgtās sēdēs pērn. Pēc atsevišķu ministru teiktā, vienā no sēdēm I.Godmanis nācis ar ideju, ka valsts dīzeļdegvielas rezerves var glabāt tukšajā LRT naftas vadā. LRT tā nošautu divus zaķus - valsts par glabāšanu maksātu naudu un nodrošinātu vada apsardzi. Tomēr atbalsta šim ierosinājumam valdībā nebija. Kā neoficiāli apliecina ministri - LRT par pakalpojumu prasījusi pārāk augstu cenu - vairāk nekā divus miljonus latu.
EM, kas nobriedusi līgumus ar Vigo lauzt, tagad jādomā, kā nodrošināt valsts degvielas rezervju glabāšanu. Pēc A.Kampara pieļautā, viens no risinājumiem ir atteikties no starpniekiem un pa tiešo no-slēgt līgumus ar minētajiem Lietuvas uzņēmumiem par rezervju glabāšanu. Valstij tas maksāšot lētāk nekā virtuālais Vigo pakalpojums.