Piemēram, viens no priekšlikumiem bija šāds: bērni, kas nav vakcinēti, nevarētu apmeklēt valsts bērnudārzus. «Tas vecākiem radītu zināmas neērtības, liktu pārdomāt - tā ir Ziemeļvalstu pieredze,» saka Bērnu slimnīcas infektoloģe profesore Ilze Grope. Vēl cits priekšlikums - ja vecāki atsakās bērnu vakcinēt, viņiem jāparaksta dokuments, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par bērnu, ja viņš saslims ar vakcīnu kontrolējamu slimību, un vismaz daļēji segs ārstēšanās izdevumus. «Valsts ir piedāvājusi izcilu aizsardzību, bet viņš ir atteicies. Kāpēc valstij tad ir jāmaksā?» saka I. Grope. Tomēr VM šos priekšlikumus tālāk virzīt negrasās.
Kā stāsta VM pārstāve Dace Viļuma, valdības noteikumos un Pacientu tiesību aizsardzības likumā paredzēta iespēja, ka cilvēkiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas. «Ja vecākiem nav naudas, vai tas nozīmē, ka bērnam, kurš netika vakcinēts, netiktu nodrošināta ārstēšana?» retoriski jautā D. Viļuma. VM izvēlējusies mierīgāku ceļu - turpinās strādāt ar ģimenes ārstiem, izglītos viņus.
SPKC vēsta - pērn imunizācijas līmenis Latvijā vērtējams kā augsts - 96 un vairāk procentu - attiecībā uz zīdaiņu pirmo vakcināciju pret difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu, B hepatītu un vēlāku bērnu vakcināciju (12-15 mēnešu) pret šīm infekcijas slimībām. Vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu aptvere mērķgrupā - 12 gadu veco meiteņu vidū - pērn bija apmēram 60%. Vakcīna pasargā pret dzemdes kakla vēzi. SPKC vadītāja Inga Šmate norāda uz vairākiem absolūti nepareiziem priekšstatiem - daļa vecāku uzskata, ka vakcinācija pamudinās meitenes sākt seksuālo dzīvi. Rīgas reģionā šie rādītāji ir sliktāki nekā, piemēram, Latgalē un Kurzemē. «Laukos cilvēki ir sapratuši - ja bērns saslimst, ārstēšana nebūs tik pieejama,» saka I. Šmate. Iespējams, laukos ģimenes ārsta autoritāte esot augstāka.
I. Grope saka - sarūgtina, ka pret vakcināciju arvien biežāk ir nevis neizglītoti cilvēki, bet gan jauni un izglītoti. «Daudzi no viņiem grib atšķirties no kopējās sabiedrības, grib dzīvot veselīgāk un labāk. Diemžēl viņi vakcinācijā saskata biedu, kaut gan vakcinācija ir veids, kā dzīvot labāk,» paskaidro profesore. Daļa vakcīnu pretinieku domājot, ka vakcīna ir ķīmisks produkts, taču patiesībā tas ir bioloģisks produkts. «Vakcīnā faktiski nav ķīmisku sastāvdaļu, lielākoties - vai nu vīrusa, vai baktērijas daļiņas, nogalināta baktērija vai vīruss, vai dzīvs un novājināts tik tālu, ka tas nespēj izsaukt slimību, bet izsauc imūno atbildi,» stāsta I. Grope. Ja nevakcinējas, jārēķinās, ka pilnīgi noteikti kādā dzīves posmā iznāks sastapties ar ierosinātājiem. «Šis ierosinātājs nebūs ne novājināts, ne sadalīts un ar vislielāko varbūtību, ka slimība būs tik smaga, ka rezultēsies invaliditātē vai nāvē,» paskaidro I. Grope. Vecākus baidot arī vakcīnu blaknes. Piemēram, vakcīnai, kas pasargā no tuberkulozes izraisītām smagām komplikācijām, varot būt blaknes līdz 5%. Turklāt Latvijā atklājies, ka māsām pieredzes trūkst ģimenes ārstu praksēs, nevis jaundzimušo nodaļās. «Ļoti svarīgi, kā ievada tuberkulozes vakcīnu - tā ir jāievada nevis zemādā, bet gan ādā - dūrienam ir jābūt milimetru dziļam. Līdzko iedur dziļāk, ir komplikācijas ar lielāko varbūtību,» saka I. Grope.