Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (_Vienotība_) paudusi nostāju, ka pašreizējais konsolidācijas piedāvājums ir nepieņemams. Viņa norāda, ka finansējuma samazinājums kultūras nozares augstskolām proporcionāli ir divreiz lielāks nekā IZM padotībā esošajām.
Tika pieļauts, ka konsolidācijas īstenošana 194 tūkstošu latu apmērā šā gada otrajā pusē IZM notiktu uz pirmā kursa budžeta vietu rēķina. Pēc A. Korbes teiktā, pirmkursnieku skaits ir apmēram 6 tūkstoši. Sākotnēji lēsts, ka, samazinot finansējumu minētajā pozīcijā, nāktos šķirties no desmitās daļas studiju vietu. «Mēs turpinām darbu, apskatām dažādus variantus un kalkulējam. Mēģināsim panākt, lai šis skaitlis būtu iespējami tuvs nullei,» saka A. Korbe.
Tomēr ministrijas izteikumi par konkrētiem risinājumiem pagaidām ir piesardzīgi. Tāpat netiek skaidri norādīts, kā aprēķināts iespējamais studiju vietu sarukums pēc konsolidācijas. Taču pēc IZM teiktā var secināt, ka ņemts vērā vidējais bakalaura programmu izcenojumus. Ministrijas pārstāve nedz noliedz, nedz apstiprina, ka viens no veidiem, kā griezt pēc iespējas mazāk budžeta vietu, būtu finansējuma samazināšana tieši dārgākajās studiju programmās, pie kurām pieskaitāmas eksaktās nozares.
Kultūras ministrijas (KM) paspārnē esošajās augstskolās finansē 1371 studiju vietu, savukārt IZM - 19 323. Šā gada pēdējiem sešiem mēnešiem konsolidācija KM augstskolās noteikta 132 tūkstošu latu apmērā. «Pašreizējais piedāvājums ir nepieņemams, un kultūras ministre kategoriski iebilst pret to, aicinot izstrādāt vienotu pieeju visām augstskolām finanšu līdzekļu konsolidācijā,» teic kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis. Tiek uzsvērts, ka līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks un tam ir jābūt vērstam uz strukturālo reformu īstenošanu.
Līdzīgu viedokli paudusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija (LMAA). Tā uzskata, ka valdības minētais augstākās izglītības konsolidācijas pamatojums - programmu dublēšanās - neesot attiecināms uz kultūras nozari, jo tās pakļautībā esošajās izglītības iestādes pārklāšanās nenotiek. Programmu dublēšanās esot sauklis «neapdomīgi veiktas studiju programmu korekcijas leģitimizācijai». Uz pamatojuma trūkumu norāda arī KM - līdzīgās programmas tiekot īstenotas citās valsts augstskolās, kuras dublē kultūras nozares augstā kvalitātē jau īstenotās programmas.
Pirmdien LMAA ieplānojusi pret budžeta konsolidācijas pasākumiem vērstu protesta akciju Pastaiga-2, kurā piedalīsies asociācija un studenti. Sabiedrības uzmanība tiks pievērsta, dodoties gājienā no Latvijas Mākslas akadēmijas, tālāk virzoties uz Kultūras ministriju un Esplanādi. Par galamērķi izvēlēts Ministru kabinets.