Baltie zaudē vairākumu
Pēc Tautas skaitīšanas biroja aplēsēm, kas balstītas uz 2010. gada skaitīšanas datiem, baltos, kas nenāk no Latīņamerikas, jau 2043. gadā nevarēs saukt par vairākumu. Nākamajos 50 gados ievērojami pieaugs Latīņamerikas izcelsmes un aziātu skaits valstī, kas neļaus nevienai no ASV dzīvojošajām etniskajām grupām veidot dominējošu vairākumu.
ASV mīt 197,8 miljoni balto, kas nenāk no Latīņamerikas. Sagaidāms, ka ap 2024. gadu balto skaits sasniegs 200 miljonu, taču pēc tam tikai saruks. Balto vairākums, kuru kodolu veido tā sauktā baby boom paaudze (pēckara bērni, kas dzimuši no 1946. līdz 1964. gadam, kad līdz ar amerikāņu dzīves apstākļu uzlabošanos strauji pieauga dzimstība), noveco un nākamajās desmitgadēs būs spilgts kontrasts etniski dažādajām jauniešu grupām.
Pašlaik minoritāšu grupas veido 37% valsts iedzīvotāju, bet līdz 2060. gadam to skaits sasniegs jau 57% valsts populācijas. Proti, līdzšinējo 116,2 miljonu vietā minoritātes būs jau 241,3 miljoni.
«ASV kļūs par plurālu nāciju, kurā to balto populācija, kas nav cēlusies no Latīņamerikas, paliks lielākā iedzīvotāju grupa, taču neviena no grupām nebūs pārliecinošā vairākumā,» biroja vadītāju Tomasu Mīsenburgu citēja ziņu aģentūra Reuters.
Iedzīvotāju skaits kopumā aizvien augs, lielā mērā pateicoties augstajai dzimstībai latīņamerikāņu vidū, kas ieradušies ASV līdz ar imigrācijas vilni 90. gados un XXI gadsimta sākumā. Pagājušās desmitgades otrajā pusē līdz ar īpašumu burbuļa cenu pieaugumu migrantu pieplūdums no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm mazinājās, tas ietekmējis arī to, ka iedzīvotāju izaugsmes temps prognozēts lēnāks, nekā domāts līdz šim. Patlaban ASV mīt ap 315 miljoniem cilvēku, taču, pēc Tautas skaitīšanas biroja prognozēm, 2051. gadā iedzīvotāju skaits sasniegs 400 miljonu atzīmi un 2060. gadā ASV dzīvos jau 420,3 miljoni.
«Mūsdienās visstraujāk augošo iedzīvotāju īpatsvaru veido imigrantu bērni,» CBS News skaidroja imigrācijas eksperts Marselo Svaress-Orosko. «ASV kļūs par pirmo lielo postindustriālo sabiedrību pasaulē, kurā minoritātes veidos vairākumu.»
Mūsdienās sestā daļa ASV iedzīvotāju ir Latīņamerikas izcelsmes pārstāvji, taču pēc 50 gadiem teju katra trešā cilvēka saknes būs meklējamas Latīņamerikā. Pieaugs arī aziātu īpatsvars. Līdzšinējo 5% vietā aziāti veidos jau 8% valsts iedzīvotāju.
Migranti ietekmē politiku
Prognozētās izmaiņas iezīmē jau fiksētās pārmaiņas ASV sabiedrībā, kas atstājušas pēdas valsts izglītības sistēmā, darbaspēkā un elektorātā. Tas bija jūtams arī pagājušajā mēnesī notikušajās vēlēšanās, kurās ASV prezidentam Barakam Obamam Baltā nama saimnieka godā palīdzēja noturēties tieši minoritātes, it sevišķi afroamerikāņu un latīņamerikāņu izcelsmes pilsoņi. Jāpiezīmē, ka par B. Obamu bija 71% Latīņamerikas izcelsmes ASV balsotāju. Tā kā latīņamerikāņu skaits nākotnē arvien pieaugs, šai sabiedrības daļai būs arvien lielāka loma valsts nākotnes politikā.
Eksperti uzsvēruši, ka iezīmētās izmaiņas ir tikai prognozes un tās var ietekmēt vairāki faktori, tostarp valsts ekonomiskā attīstība, kultūras izmaiņas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī nākamā gada sākumā iecerētā imigrācijas likuma izskatīšana ASV Kongresā.