Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušajā nedēļā nav nosūtījis savu tradicionālo apsveikumu Vitebskā notikušajam festivālam Slavjanskij Bazar - pasākumam, kurš tiek uzskatīts gandrīz vai par centrālo A. Lukašenko tautiski propagandisko aktivitāti un kuru Baltkrievijas prezidents pats vienmēr atklāj, savā runā allaž izceļot slāvu tautību kopības idejas. Interesanti, ka šis D. Medvedeva žests gan Krievijas, gan Baltkrievijas masu medijos izpelnījās gandrīz lielāku uzmanību nekā paralēli izskanējušais Krievijas finanšu ministra A. Kudrina paziņojums, ka Baltkrievija var nesaņemt nākamo aizdevuma porciju, jo «Minska nesper vajadzīgos soļus savas ekonomikas efektivizācijas virzienā». Tas arī saprotams, jo mūsu austrumu kaimiņu kvazibizantiskajā diplomātijā simboliem dažkārt ir daudz svarīgāka loma nekā konkrētai rīcībai (nez vai Jaunais vilnis šogad saņems Krievijas prezidenta apsveikumu?). Turklāt līdz šim tika uzskatīts, ka V. Putins ir tas, kam ir personiska nepatika pret A. Lukašenko, bet D. Medvedevs ir vairāk par racionālu jautājumu risināšanu. «Kremlis iespļāva mums dvēselē,» tādi komentāri izskanēja Baltkrievijas valsts televīzijas programmā. Reizē arī tā pati programma izskaidroja, ko īsti nozīmē A. Kudrina pieminētā Baltkrievijas ekonomikas efektivizēšana, - nodot Krievijas uzņēmēju rīcībā 7,5 miljardus vērtus aktīvus, protams, pēc Krievijas puses diktēta scenārija - «ātri, klusi, lēti un oligarhiem». Krievijas un Baltkrievijas attiecību temperatūra ir kārtējo reizi pārsniegusi slimīga drudža līmeni.
Krievijas politika attiecībā uz Baltkrieviju patlaban ir interesantā situācijā. No vienas puses, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija nav ieinteresēta jebkāda veida krāsu vai puķu demokrātiskajās revolūcijās Baltkrievijā, kaut vai ņemot vērā ciešo abu valstu militāri stratēģisko integrāciju. Krievija nevar riskēt ar tādu politisko spēku parādīšanos kaut vai varas tuvumā, kuri sāktu lūkoties, piemēram, ES un NATO virzienā. No otras puses, tieši A. Lukašenko pats personīgi patlaban ir Kremļa lielākā problēma un šķērslis tā (un Krievijas oligarhu) interesēm pārdalīt Baltkrievijas ekonomiku. Principā Krievijas interesēs būtu vairāk tāds kā šaurs galma apvērsums - tikt vaļā no A. Lukašenko, saglabājot viņa izveidoto varas vertikāli. To organizēt nav vienkārši, ja ņemam vērā A. Lukašenko vēl aizvien lielo autoritāti Baltkrievijas tautā un to, cik metodiski Batjka ir gādājis, lai viņa tuvākajās aprindās pārlieku nenostiprinās neviens (tajā skaitā viņa dēls Viktors). Nav vienkārši, bet nav neiespējami.
Jautājums rodas, ko šinī situācijā dara Eiropas Savienība un NATO, kuras austrumu kaimiņvalsts ir Baltkrievija? Vienkārši noskatās un noskatīsies, paslēpusies aiz «nesadarbošanās ar diktatoru» politikas, kā ekonomisko un pēc tam arī pilnībā politisko suverenitāti zaudē viena no valstīm pasaules kartē?