84 gadus vecais R. Bigss, kurš pēdējos gados vairākkārt pārciesto insultu dēļ nespēja parunāt un ar grūtībām pārvietojās, nomira kādā veco ļaužu aprūpes namā Ziemeļlondonā, ziņo BBC. Viņš pēdējoreiz sabiedrībā bija redzēts martā vēl viena laupīšanas dalībnieka - Brūsa Reinoldsa - bērēs.
Viņa autobiogrāfijas autors Kristofers Pikards uzskata, ka R. Bigss ir «viena no pēdējo 50 gadu lielākajām personībām». Savukārt žurnālists Entonijs Dilano, kurš vairākkārt intervējis leģendāro laupītāju, R. Bigsu raksturo kā cilvēku «bez morālā kompasa». «Viņš bija mazsvarīgs draņķis, kuram visu mūžu vajadzēja pavadīt aiz restēm,» skarbs ir E. Dilano.
R. Bigss un vēl 14 bandas locekļi 1963. gada 8. augustā (todien R. Bigsam apritēja 34 gadi)uzbruka Karaliskā pasta vilcienam, kas pārvadāja lielu naudas daudzumu. Uzbrucēji neizmantoja šaujamieročus, bet viens no viņiem ar metāla stieni iesita pa galvu vilciena vadītājam, kurš guva tik smagu traumu, ka tā arī vairs nekad neatgriezās darbā un nomira sešus gadus pēc laupīšanas.
Laupītājiem izdevās aizlaisties ar 2,6 miljoniem mārciņu, kuru vērtība mūsdienās būtu 40 miljoni (33 miljoni latu). R. Bigsa laupījuma daļa esot bijuši 147 tūkstoši mārciņu, kurus viņš esot notriecis trīs gados. Pēc tam viņš naudu esot pelnījis tikai ar savu vārdu.
1964. gadā R. Bigsam tiesa piesprieda 30 gadu cietumā, bet viņam pēc 15 mēnešiem izdevās izmukt. Sākumā viņš kopā ar sievu un abiem dēliem aizbēga uz Parīzi, bet pēc tam slapstījās Spānijā, Austrālijā un Brazīlijā.
2001. gadā veselības problēmu dēļ R. Bigss atgriezās dzimtenē, bet slimnīcas vietā nokļuva cietumā. 2009. gadā viņu atbrīvoja ļoti sliktā veselības stāvokļa dēļ.
Pretrunīgi vērtētais noziedznieks, kurš vieniem ir elks, bet citiem nicināma persona, nekad nav nožēlojis dalību slavenajā noziegumā, bet ir izteicis sarūgtinājumu, ka uzbrukumā cieta vadītājs.