Pasaules pārveidotāji
9. klasē Linda svārstījusies starp divām izvēlēm - psiholoģiju un žurnālistiku. Sapratusi, ka arī žurnālistam ir jābūt nedaudz psihologam, lai mācētu sarunāties ar cilvēkiem, uzzinātu nepieciešamo, turklāt dota iespēja par to pastāstīt arī citiem.
Mērķtiecīgi sākusi tam gatavoties un 10. klasē spēkus izmēģinājusi dzimtajā Bauskas avīzē. Tad Bauskas Dzīvei uzradies konkurents avīze Atspulgs, kuru veidojuši jauni entuziasti, un Linda nolēmusi pievienoties viņiem, lai uz dzīvi un notikumiem paskatītos netradicionālāk. Nesen, pārlasot savus pirmos rakstus, saķērusi galvu - ak, kāds naivums, bet toreiz licies, ka atklāj jaunu pasauli.
Iestājusies Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Komunikācijas fakultātē Žurnālistikas programmā. «Pēc 3. kursa mēnesi biju praksē Dienā. Prakse sagrāva visas mans ilūzijas, ka esmu zinoša un varoša. Kad studēju RSU, mums atgādināja, ka universitāte māca akadēmisko žurnālistiku. Piekrītu, ka akadēmiskā izglītība dod plašu redzējumu, bet, ja iztrūkst reālās prakses, tad students nezina, kā rakstīt,» atzīst Linda.
Sākot strādāt, daudziem jaunajiem kolēģiem var nākties tikt pāri psiholoģiskai barjerai, ka tavas zināšanas un redzējumu uz lietām var nepieņemt un visu laiku jāmācās no jauna. «Jābūt gataviem daudz strādāt. Studijas neiebaro profesionalitāti, to var iegūt tikai ar gadiem,» stāsta Linda Krūmiņa.
Dažādu formātu valoda
Būdama studente, meklējusi iespēju savas spējas attīstīt un pieteikusies Lauku Avīzē (tagad Latvijas Avīze) pielikumā jauniešiem Mēs. «Uzskatu, ka tā bija pareizā izvēle - jau studiju laikā strādāt. Palaimējās, ka varēju eksperimentēt, līdz sapratu, ko un kā vajag. Pielikuma redaktore Gundega Skagale mani ievadīja žurnālistikas virtuvē,» teic Linda.
Kad beigusi bakalaura studijas, uzaicināta strādāt Ziņu nodaļā, tad arī sācies īstais darbs - diendienā jāraksta, kas notiek valstī, jārunā ar dažāda ranga cilvēkiem. Tā kā Lindai ir labas angļu valodas zināšanas, viņai uzticēts intervēt ārvalstu politiķus, kas ieradās vizītēs Latvijā. Vēlāk viņai bija jāraksta arī par to, kas notiek prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā. Linda to uzskata par fantastisku laiku, jo radās iespēja braukt līdzi ārzemju vizītēs, redzēt prezidenti darbībā. Linda joprojām apbrīno viņas harismu un spēju suģestēt cilvēkus.
Īpašs gadījums Lindai radīja iespēju izmēģināt strādāt žurnālā. Viņa bija to četru žurnālistu vidū, kuri pirms prezidentes vizītes Zviedrijā devās intervēt karalisko ģimeni. Saruna ar karalieni izvērtusies ļoti sirsnīga, viņa pēc tam vēl Lindu atcerējusies kopīgajā pasākumā ārzemju mākslas muzejā un pienākusi sasveicināties. Lindu ievērojusi arī Inga Gorbunova un piedāvājusi darbu žurnālā Ieva. Nolēmusi mēģināt, jo žurnāls atkal ir cita izaugsmes iespēja, cita kvalitāte.
Strādājot avīzē, jāraksta par faktiem, tieši, ātri, reizēm pat neatliek laika visā, kas apkārt, iedziļināties, bet žurnālā iemācās rakstīt ar sajūtām un emocijām, jo ar tām uzrunā žurnāla lasītājus, teic Linda Krūmiņa un atzīst - tas nav bijis viegli, nācies atkal mācīties no jauna.
Bijis arī mēģinājums apgūt televīzijas žanru. Pēc veiksmīgas intervijas žurnālam Ieva ar LNT radošo direktoru Niku Volmāru sekojis uzaicinājums darboties televīzijā. Atkal bijusi sajūta, ka tikko izkāpusi no autiņiem, jo nācās apgūt pavisam citu specifiku. Žurnāliste uzskata, ka ieguvusi ļoti vērtīgu pieredzi, strādājot par reportieri raidījumā Tautas balss. Katru dienu veidojusi sižetus par visdažādākajām problēmsituācijām. «Šā mežonīgā skrējiena laikā es uzaudzēju biezu ādu, jo ikdiena šajā darbā ir nesalīdzināmi skarbāka, nekā strādājot sieviešu žurnālā,» atzīstas Linda.
Televīzijā piedzīvojusi arī līdz šim visemocionālāko gandarījumu, kad labdarības akcijā Ziemassvētku brīnums izdevies kaut nedaudz uz labu mainīt deviņu bērnu ģimenes no Vecumniekiem dzīvi. Atraduši uzņēmējus, kas bija gatavi daļēji izremontēt baisā stāvoklī esošu dzīvokli, ievilkt apkuri - iedot ģimenei atspēriena punktu. Tas viss bijis jāizdara dažu nedēļu laikā. Brīžam licies nereāli, bet izdevies.
Jāredz būtiskākais
Pēc nepilna gada tomēr nolēmusi atgriezties pie preses žurnālistikas. «Žurnālista atrašanos tajā vai citā redakcijā un izdevumā ietekmē daudzi faktori, viens: kā vari sevi pierādīt, kas padodas, bet ne mazāk svarīgi ir satiktie cilvēki. Manā dzīvē būtisku lomu spēlējusi Inga Gorbunova, jo viņa pārliecināja strādāt uzņēmumā Dienas žurnāli un tagad arī redaktores amatā vīriešu žurnālā Playboy,» stāsta Linda.
Auditorija, protams, atšķiras. Ar sevi atkal nākoties pacīnīties, jo galvenā redaktora vietnieks Ivars Āboliņš reizēm pārmetot, ka uzrakstīts pārāk sievišķīgi, bet lasītāji galvenokārt ir vīrieši. Linda iesaka arī iesācējiem likt aiz auss - kritika jāuztver veselīgi.
Skolā rakstīt sacerējumus ir labs veids, kā trenēt valodu, vēlams zināt gramatiku, saprast, kā pareizi veidot teikumus. Valodai ir jābūt attīstītai, ja vārdu krājums ir niecīgs, tad to izjutīs arī lasītājs. Pēc Lindas domām, elektronisko mediju valoda lielākoties ir ļoti vienkārša, taisnvirziena, un tas nedod iespējas emocionāli intelektuālai izaugsmei, tādēļ, ja ir vēlme kļūt par kvalitatīvu žurnālistu, jālasa klasiskā literatūra. Jāspēj analizēt informāciju, redzēt būtiskāko, izvilkt esenci. Nepieciešama loģiskā domāšana, jo arī raksts top pēc paša radītas formulas.
Darbs jāiemīl
Runājot par žurnālista ētikas jautājumiem, Linda Krūmiņa uzskata, ka jāapzinās lielā atbildība un nedrīkst sagraut cilvēku uzticību, jo bieži medijus uzskata par patiesības ministriju. Ja sniegtā informācija ir kādam izdevīga, tad tas ir nepieņemami. Kopīgi secinām, ka viena no profesijas maizes garozām ir materiālu nodošanas termiņi, kurus nedrīkst neievērot, ja arī personīgajā dzīvē atgadās kas neparedzēts. Jāapzinās, ka visiem labs nebūsi, īpaši, ja raksti par sociālajām un politiskajām aktualitātēm. Ir daudz jālasa, jāvāc informācija, nopietni jāgatavojas katrai sarunai.
Pats galvenais - ir jāmīl tas, ko tu dari. Ja žurnālists strādājis ar patiesu ieinteresētību un aizrautību, to jūt gan lasītāji, gan klausītāji, gan skatītāji un gandarījums ir arī pašam raksta vai sižeta autoram.