Kā alternatīva ķīmiskajā kosmētikas industrijā ieguldītajiem milzu līdzekļiem pēdējos 30 gadus sevi piesaka eko-, bio- vai organiskā kosmētika. Var saukt, kā grib, nosaukumu atšķirībā nozares speciālisti starpību nesaredz. Būtiskākais -šī virziena piekritēji noliedz ķīmijas preparātu izmantošanu kosmētikas produktos, taču bieži vien patiesība ir skarbāka. Plašam tirgum paredzētā ekokosmētika slēpj sevī daudzus neredzamus šķēršļus, un viens no tiem - eko kosmētika ir iedarbīga tikai īsu laiku. Garākā termiņā šo produktu nevar uzglabāt, tas bojājas. Gribi negribi - jāpievieno ķīmiski sintezēti konservanti.
Brīnumus var negaidīt
Parasti par eko-, bio- vai organisko kosmētiku var spriest pēc diviem komponentiem - pēc cenas un noteiktā derīguma termiņa. Ekoprodukts vienmēr būs dārgāks un ar īsu derīguma termiņu. Ja kāds ierauga ekokrēmu, kas lietojams divus gadus par diviem latiem bundžiņā, droši ar to lai spodrina ādas zābakus. Tiem derēs!
Bieži vien ekokosmētisko preparātu ražotāji produkta lietošanas instrukcijā izvēlas gluži vai buramvārdus: «...no dabiskām vielām...», «daba atjaunina...», «dabisks dziedē, reģenerē jaunās, noārda vecās ādas šūnas...». Vēlmē pēc laba izskata ekoproduktu patērētāji arī notic un uzķeras uz šiem vārdiem, tic kā panacejai, taču bieži vien aizmirst noklusēto patiesību - jā, daba atjauno, tikai ilglaicīgāk.
Jābūt visai naivam, lai noticētu, ka olīveļļa, kam pievienoti dabiskie aromatizētāji, spēj izgludināt vītušu ādu! Ekokosmētika ir saudzīgāka pret cilvēka ādu, bet tā nav Bulgakova Margaritas brīnumkrēms, kas kritalu padara par dievieti, tā nespēj pacelt nedz noļukušus vaigus, nedz izlīdzināt dzīves cirstās un vagotās dziļās krunkas. Ekokosmētika ir cilvēka ādu kopjoši un bieži arī antialerģiski līdzekļi, kurus lietot ir pat svētīgi miesai. Šādu līdzekļu pieaugošais noiets ir kā atbildes reakcija pasaulei, kas arvien vairāk atstāj aiz sevis ķimizētu ekoloģisko pēdu. Skumjāk - runas par ekokosmētiku kā jaunības saglabātāju ir skanīgi mārketinga zvaniņi, kas nomierina cilvēku, kurš nolēmis dzīvot zaļi, nepiesārņot dabu, cerot palikt ar tvirtu ādu līdz mūža galam.
Produkta cenu, protams, ietekmē mārketings. Tradicionālās kosmētikas industrija ir vistiešāk savienota ar farmaceitisko rūpniecību, un par brīnumlīdzekli nosauktā produkta pamatā ir tehnoloģijas, kuru izpētei un attīstībai tērēti miljoni. Ekokosmētikas pasaulē ir veiksmīgi piemēri labi veidotai reklāmai, taču pati produkcija ne vienmēr var sacensties ar pasaulē atzītu zīmolu ražojumiem. Krēmu gatavotāji nereti kā karogu vicina vārdu «eko», bet, iepazīstot ražojuma sastāvu, redzams, ka dabisko sastāvdaļu tajā ir maz. Laikmetā, kad tiek propagandēti zaļās dzīvošanas modeļi, vēlme saglabāt labu izskatu nonāk pretrunā - kosmētiskas uzņēmumi, kuri ražo ekoproduktus, peļņas dēļ ir spiesti pievienot kādu no ķīmiski sintezētām vielām.
Krēms kā paša rokudarbs
Viņa paņem svariņus, saliek pudelītes, trauciņus, katru mentīti notīra ar spirtā piesūcinātu dezinficējošu salveti. Rūpība un lēnīgums pavada Mariju Ovsjaņikovu, kad viņa savā virtuvītē gatavo krēmu: «Man kopš dzimšanas ir problemātiska āda, metās alerģijas. Kopš pati sāku gatavot un lietot krēmus, niezes vai apsārtumu nav. Apzinos, ja pievienoju dabisko konservantu, tā daudzumu varu sabalansēt pati.»
Marija strādā par informāciju tehnoloģiju administratori, bet, gatavojot krēmus, izpaužas radoši. Tas nav nekas sarežģīts: ūdens, eļļa, emulgators un piedevas. Gatavojot kosmētiku uz eļļas bāzes, pievieno dabiskos konservantus: E vitamīnu, rozmarīna un greipfrūtu sēklu ekstraktu, kas ir dabiski antioksidanti un uz laiku aizkavē baktēriju vairošanos produktā, nevis iekonservē to. Krēms gaisa ietekmē ātri bojājas, tāpēc šādiem krēmiem ir speciāli konservanti, kas tiešām iekonservē produktu. Galvenais kosmētikas bojāšanās cēlonis ir ūdens klātbūtne, un tur šie antioksidanti nespēj cīnīties ar baktērijām. Pašas rokām gatavotos krēmus Marija sauc par mājas kosmētiku.
S