Pirms tam jauniete aptuveni pusgadu atpūtusies mājās, jo pēc vidusskolas beigšanas nav varējusi izlemt, ar ko vēlas nodarboties. Šajā laikā viņai bija piešķirts darba meklētājas statuss Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), taču, piemērotu algotu darbu neatradusi, Ance izmantoja iespēju pastrādāt kā brīvprātīgā jaunatklātajā Z(in)oo, kur vēlāk viņai piedāvāts pastāvīgs darbs. «Uzzināju, ka NVA var pieteikties mobilitātes pabalstam, un mans topošais darba devējs bija atsaucīgs, piereģistrējot brīvo vakanci aģentūras datubāzē, tādējādi pilnībā atbildu kritērijiem, lai pie šī pabalsta tiktu. Sākumā satraucos, kā viss notiks, bet naudu saņēmu un varēju segt ceļa izdevumus. Tā kā darba grafiks ir neregulārs, uz darbu ar autobusu nevaru izbraukāt, tāpēc pabalstu izmantoju degvielas iegādei,» atklāj Ance. Pirmajā mēnesī viņa no aģentūras saņēmusi 100 latu, bet nākamos trīs mēnešus - pa 60 latiem. «Kad mobilitātes pabalstu vairs nesaņemšu, būs nedaudz jāsavelk josta. Darbs man ļoti patīk, un gribu te strādāt ilgstoši, tāpēc sadzīves sīkumi ir otršķirīgi,» smaida Ance un piebilst, ka nākotnē paralēli darbam plāno apgūt grāmatvedes profesiju.
Maina dzīvesvietu
Atšķirīga pieredze ir Lilijai Kukulei no Ludzas novada Ņukšu pagasta. Daudzus gadus viņa vietējā pamatskolā strādāja par pavāra palīdzi, bet pēc skolas slēgšanas darbu zaudēja. Sākumā Lilija skumusi pēc ierastās vietas un draudzīgā kolektīva, un arī tāpēc, ka mazajā ciematā citu darbu nav varējusi atrast. Tā kā bija jāskolo bērni, Lilija tirgoja ogas un piestrādāja par auklīti. Pēc tam viņa četrus mēnešus strādāja NVA «simtlatnieku» programmā: «Vispirms mani nosūtīja tīrīt grāvjus, bet vēlāk pārcēla uz vietējo bibliotēku strādāt par palīdzi. Protams, gribējās saņemt pienācīgu algu, tāpēc sāku aktīvāk meklēt darbu. Tā kā pēc profesijas esmu desu ražošanas speciāliste, interesējos par vakancēm Rēzeknes Gaļas kombinātā, līdz man tika piedāvāts gaļas izcirtējas amats,» stāsta Lilija. Kad viņa ieradusies NVA, lai paziņotu, ka viņas vārdu no bezdarbnieku reģistra var izņemt, konsultante piedāvājusi pieteikties mobilitātes pabalstam. «To izdarīt bija viegli, un jutos atvieglota, kad pirmo naudu saņēmu avansā. Tās pietika, lai Rēzeknē ar paziņu uz pusēm noīrētu dzīvokli. Nolēmu, ka šādi būs ērtāk, nekā katru dienu braukāt, - mājas atrodas 40 kilometru attālumā no darba. Tagad piecas dienas dzīvoju Rēzeknē, bet nedēļas nogalē dodos uz mājām pie vīra,» stāsta Lilija un piebilst, ka darbs gaļas kombinātā esot grūts, toties alga - pienācīga. «Manā pagastā palicis tikai klubs, divi veikali un bibliotēka - ciems pamazām izmirst. Bijušajā skolas ēkā gan plāno ierīkot pansionātu - ja tā notiks, iespējams, atgriezīšos Ņukšos strādāt virtuvē,» savu nodomu atklāj Lilija.
Visiem netiek
Kopš marta vidus, kad NVA sāka īstenot reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu, pabalstam pieteikušies 109 bezdarbnieki. Visvairāk iesniegumu saņemti NVA Rēzeknes un Ludzas filiālēs, arī Jelgavā un Liepājā. Taču ne visiem gribētājiem pie atbalsta izdodas tikt - līdz šim atteikumu saņēmuši 17 cilvēki, jo nav varējuši izpildīt kādu no sešiem kritērijiem. NVA Cēsu filiāles nodarbinātības organizatore Iveta Liniņa atklāj, ka izplatītākie pabalsta atteikuma iemesli ir brīvās darbvietas iepriekšēja nepieteikšana NVA no darba devēja puses, kā arī ja darba līgumu iecerēts slēgt uz noteiktu laika periodu vai ja darbinieks strādās pusslodzi. Pabalsta saņemšanas iespēju ierobežojošais kritērijs ir arī tas, ka personai pirms darba attiecību nodibināšanas vismaz sešus mēnešus jābūt bezdarbnieka statusam. «Ierobežota finansējuma apstākļos nevaram pieļaut, ka uz pabalstu var pretendēt visi darba meklētāji, tāpēc ir stingrāki ierobežojumi. Taču tam ir pamatojums - statistika rāda, ka motivēti darba meklētāji pie algotas nodarbes tiek agrāk nekā pusgada laikā un darba tirgū spēj iekļauties paši,» Dienai skaidro labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un piebilst, ka pašreiz programma tiek īstenota izmēģinājuma režīmā un pēc laika pašreizējā kārtība un atbalsta apmērs tiks pārskatīts.
Jāstrādā savā lauciņā
Mobilitātes pabalsta iecere ir veicināt strādājošo personu reģionālo mobilitāti un paplašināt darba izvēles iespējas. Rīga gan ir ārpus pabalsta pieejamības zonas, līdz ar to iespējas pretendēt uz darbvietām galvaspilsētā nav. Taču arī reģionos atbalsts tiek piešķirts tikai ar nosacījumu, ka iecerētais amats atbilst cilvēka iegūtajai izglītībai un profesionālajai pieredzei. Nauda transporta izdevumu vai īres kompensācijai tiek izmaksāta četrus mēnešus, un kopējais apmērs par visu periodu nepārsniedz 280 latu. Šogad šim mērķim atvēlēti 98 000 latu, kas ļaus atbalstīt vismaz 350 bezdarbnieku. Pabalsta saņēmēji, pēc NVA sniegtajiem datiem, lielākoties strādā vienkāršākās profesijās, taču programma darbā palīdzējusi iekārtoties arī pāris direktoriem, metinātājiem un grāmatvežiem.
Statistika rāda, ka vislielākais darba meklētāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar profesionālo izglītību, savukārt no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem bezdarbniekiem lielākajai daļai ir ekonomista, inženiera vai skolotāja profesija. Vislielākais pieprasījums patlaban ir pēc pārdevējiem, šuvējiem, palīgstrādniekiem, šoferiem un pavāriem.