«Nav neviena loģiska argumenta, lai glābtu aliansi, kas iestājas par Eiropas integrāciju,» uzsvēra Komunistiskās partijas vadītājs Vladimirs Voroņins. «Šī valdība ir atbildīga par tautas grūšanu nabadzībā.»
Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, un vidējā alga mērāma tikai aptuveni 124 latos mēnesī.
Ja līdz aprīļa vidum neizdosies izveidot jaunu valdību, Moldovu sagaida ārkārtas vēlēšanas, kurās pie varas pēc četriem opozīcijā pavadītiem gadiem varētu atgriezties komunisti. Eiropeiski noskaņoto moldāvu vidū spēkā pieņēmušās bažas, ka bijusī Padomju Savienības valsts varētu lūkoties Krievijas, nevis Eiropas virzienā.
V. Filats, kurš premjera krēslu ieņēmis jau divus gadus, cerēja Moldovu tuvināt Eiropai. «Tas ir trieciens Moldovai un tās pilsoņiem, kuri sapņo par integrāciju ES,» premjeru V. Filatu citēja ziņu aģentūra Reuters.
V. Filata pārstāvētās Liberāli demokrātiskās partijas pārstāvji norādījuši, ka premjera amatam atkārtoti virzīs 43 gadus veco politiķi, cerot, ka «partneri rīkosies ar prātu, nevis emocijām,» un valstij izdosies izvairīties no ārkārtas vēlēšanām.
Politisko krīzi Moldovā izsauca decembra notikumi, kad medību laikā nejauši nogalināts kāds cilvēks. Notikušajā vainoja ģenerālprokuroru Valēriju Zubko. Ģenerālprokurors atkāpās no amata, taču koalīcijas partijas ieslīgušas strīdos par to, kurš būtu piemērotākais amata pēctecis. Dažādos skandālos iejaukti arī vairāki ministri, pret kuriem uzsākta izmeklēšana.