Patiesi tautsaimnieki savas rīcības ētiskās un morālās nianses nemaz nevarot izvērtēt. Par to ir pilnīgi pārliecināts ZZS deputāts Jānis Klaužs, kas šādu sarežģītu spriešanu uztic tiem, «kuriem ir atbilstoša kvalifikācija». Acīmredzot vēlētāju uzticību guvušajam parlamentārietim šādu spēju nav. Līdz ar to atkrīt arī vajadzība domāt, vai ZZS pārraudzīto Latvijas valsts mežu ievērojamais ziedojums paša deputāta radītajai biedrībai Līvāni ir pareiza vai nepareiza rīcība. Kaut arī šāda prakse nav gluži tik veca, cik pasaule, tā tomēr neesot Klauža radīta, bet daudzu gadu garumā darbojusies gan. Proti, daļu valsts uzņēmumu peļņas nepārskaitīt vis valsts kasē, bet ar sev tīkamiem cilvēkiem saistītām sporta un kultūras organizācijām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nemaz neslēpj zaļzemnieku simpātijas, piemēram, pret Ventspili (jauniešu futbola klubiem) un ir pārliecināts, ka cilvēki saprot, kāpēc šāda šaura patikšana.
To tiešām nav grūti aptvert: Lemberga zīmola izmantošana, kas garantēja tik lielu ZZS pārstāvniecību Saeimā, nu ir jāatstrādā. Tātad gan ZZS deputātiem, gan ministriem mūsu kopējās naudas apšaubāma dalīšana savējiem ir pašsaprotama, turklāt saimnieciska rīcība, bet par to, cik tas labi vai slikti, lai spriedelē bešā palikušie.
Citiem vādiem sakot, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) var aizmirst par savu ierosinājumu mainīt esošo ziedošanas sistēmu, jo tas tāpat noklīdīs birokrātijas labirintos.
Un tomēr - ko gan īsti nozīmē ZZS politiķu nespēja vai nevēlēšanās izvērtēt savu rīcību? Vai parlamentā darbojas un veselas valsts nozares vada cilvēki, kas vai nu nezina, vai zināt negrib, kas īsti labs, kas slikts?
Vēl tiešāk - savtīgi, bezprincipu, amorāli un neētiski ļautiņi, kas iedzīvojas uz mūsu visu rēķina?
Ja tāds pats mērķis ir straujajai padomju un valžu locekļu maiņai ZZS ministru pārraudzītajos uzņēmumos un iestādēs, tad koalīcijas partneriem ir pēdējais laiks pacelt savu balsi.
Ja nu vienīgi valsts līdzekļu bezkaunīgu izmantošanu savu politisko vai mantisko labumu gūšanai Vienotība vairs neuzskata par nosodāmu rīcību.