Aivars Endziņš,
dr. iur., augstskolas Turība profesors, bijušais ST priekšsēdētājs
Pozitīvi tas tiesas prestižu diez vai ietekmēs. Šajā gadījumā Saeima ir nostrādājusi kā darbā iekārtošanas birojs, ja gadījumā neizdodas iekļūt nākamajā Saeimā. Vai arī tas ir mēģinājums uzspridzināt Satversmes tiesu no iekšpuses. TP, kam ir mazas cerības nākamajās vēlēšanās, mēģina darīt, ko var, lai nostiprinātu savas pozīcijas.
Tiesneša amats Latvijā nav savienojams ar partejisko piederību. Lai gan Vineta Muižniece no TP izstāsies, viņa tajā ir bijusi pārlieku ilgi un ir pārāk cieši saistīta ar politiku - tā ir galvenā problēma. Nevaram būt droši, ka Mākoņtēvs tāpat vienā vai otrā gadījumā nedos norādījumus, kā jārīkojas.
Muižniece ir arī bijusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, kas pietiekami daudz ir bremzējusi svarīgus likumprojektus un laidusi cauri brāķus, kas pēc tam apstrīdēti Satversmes tiesā, un Saeima šīs lietas ir zaudējusi. Diemžēl balsojumā par tiesnesi loģiskā, juridiskā pozīcija nebija noteicošā, bet lielāku lomu spēlēja politiskā nostādne.
Iveta Kažoka,
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece
Pašlaik ST prestižs atkarīgs no tiesnešu darba - vai tiesneši spēs pārliecināt sabiedrību, ka viņi lemj tiesiski un atbilstīgi mūsu pamatlikumam, nevis kādām partejiskām interesēm. Pats ievēlēšanas fakts gan izskatās nepatīkami, jo Muižnieces kundze 12 gadus ir bijusi aktīvā politikā un pēdējos gadus vadījusi TP Saeimas frakciju. Grūti noticēt, ka viņa kā tiesnese spēs abstrahēties no tā, ko darījusi iepriekšējos 12 gadus. Lai gan tagad viņai, protams, ir visas iespējas pierādīt, ka šādām bažām nav pamata. Jautājums ir šāds: vai gadījumos, kad tiks apstrīdēts kāds likums, par ko arī viņa ir balsojusi «par», viņa, būdama tiesnese, spēs objektīvi paraudzīties uz visu argumentāciju un vajadzības gadījumā spēs lemt citādāk, nekā pati balsojusi Saeimā? Ja ar Muižnieces atnākšanu ST redzami kļūs vājāka vai neuzņemsies lemt par sabiedriski jutīgām lietām, tad, protams, tiesas prestižs būs sagrauts. Tomēr šajā posmā ir pilnīgi viņas rokās - kā viņa veidos savu tiesneses reputāciju un vai spēs atspēkot bažas par viņas spēju abstrahēties no tā, ko pēdējos daudzus gadus darījusi Saeimā. Attiecībā uz pirmajiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kas nāca no Saeimas - Ilmu Čepāni un Aivaru Endziņu - izskatījās, ka viņi spēja no tā abstrahēties, un šajā amatā pieņēma arī tādus lēmumus, kas ir pretrunā viņu balsojumiem parlamentā. Muižnieces gadījums ir sarežģītāks, jo 12 gadi tomēr ir ļoti ilgs laiks, un to ir grūti tā vienkārši ņemt un atstāt aiz muguras.
Aiga Grišāne,
Sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe
Jau iepriekšējā reizē, kad ievēlēti tika Viktors Skudra un Kaspars Balodis, bet virzīta ST amatam tika arī Zaiga Vrubļevska, tas diezgan iedragāja ST prestižu. Tiem juristiem, kurus es zinu, ir diezgan skaidra nostāja par to, kas tas ir, un Muižnieces ievēlēšana ir pielikusi pamatīgu argumentu tam, ka Satversmes tiesai nevar uzticēties.
Ja paskatāmies uz ST spriedumiem, kopš Balodis un Skudra ir tiesnešu amatā, tad ir bijuši vairāki gadījumi, kad viņi kopā vai kāds cits tiesnesis ir rakstījis atsevišķās domas, nepiekrītot spriedumiem, kas ST pieņemti ar balsu pārsvaru, tātad problēma, manuprāt, ir acīmredzama. ST saņemtos pieteikumus izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, tāpēc pašlaik var gadīties, ka nav pārliecības un uzticības visai tiesnešu kolēģijai.
Pieļāvums, ka Vineta Muižniece varētu vairs nebūt nekādi saistīta ar TP vai tās līdzšinējo darbību, ir absurds. Normālais laiks, kādā būtu iespējams no jebkura amata distancēties, starptautiskajā praksē ir divi gadi. Bet arī tas būtu apšaubāmi, ņemot vērā viņas iesaisti un lomu partijā, kas sevišķi pēdējos gados ir bijusi milzīga. Tāpēc nešķiet, ka TP uzstādījumi un kontakti tagad būs kā ar roku aizslaucīti un Muižniece pēkšņi kļūs par Satversmes ideālu, principu un gara nesēju.
Īpaši jau ņemot vērā, ka izglītību viņa nav ieguvusi Latvijas Universitātes Juridiskajā faktultātē, un tā juridiskā izglītība, kas viņai no padomju laikiem ir, ir iegūta laikā, kad Satversme vēl nebija spēkā. Viņa ir beigusi Juridisko fakultāti 1984. gadā, bet tas ir pilnīgi cits stāsts un cita tiesību sistēma. Tāpēc attiecībā uz izpratni par juridisko domu un visu, kas būtu jāzina ST tiesnesim - un jāorientējas ne tikai «reālpolitikā» vien, bet tieši Satversmes principos, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos un tiesiskajā domā vispār -, jāšaubās, vai cilvēks, kas nav strādājis ne akadēmisko darbu nozarē, ne ikdienā bijis advokāts vai cits tieslietu darbinieks, to spēj. Man viņas kompetencei nav nekādas uzticības.
Situācija ir bēdīga. Paliek jau, protams, vēl arī tiesneša palīgi, kas orientējas attiecīgajos jautājumos, bet ne jau palīgs raksta spriedumus un izdomā argumentāciju un visu. Nesaku, ka līdz šim mums viss bijis ideāli, tomēr tagad būs ļoti sarežģīti ar tiesnesi, kas, manuprāt, neorientējas savas sfēras augstākajos jautājumos.