«Viņš bija mūsu tēvs un Dieva sūtnis. Viņa ķermenis bija radīts pēc Dieva gribas, tādēļ mēs ticējām, ka viņš dzīvos līdz simt gadiem,» paziņojot par Suna Mjun Muna nāvi, sacīja viņa palīgs.
Ķeceru sekta
Pašpasludinātā mesija Muns nomira no plaušu karsoņa izraisītām veselības problēmām. Kaut arī vadību pār paša izloloto baznīcu un uzņēmējdarbību viņš bija nodevis dažiem no saviem 14 bērniem, reliģiskais līderis vēl līdz nesenam laikam bija sabiedriski aktīvs. Martā Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā viņa vadībā tika saprecināti 2500 cilvēku, bet jūlijā viņš deva svētību vairāk nekā 15 tūkstošiem sekotāju.
Tieši ar masveidīgajām kāzām visvairāk ir pazīstama Unifikācijas baznīca, kuras reliģiskā mācība ir balstīta kristietībā, austrumu filozofijās un atklāsmēs, ko Munam esot pavēstījis Dievs. Muns uzskatīja, ka Jēzus neizpildīja savu misiju šķīstīt cilvēci, jo tika sists krustā vēl neapprecējies un bez bērniem. Muns bija pārliecināts, ka pabeidz Jēzus nepaveikto uzdevumu, atjaunot cilvēces pilnību, radot bezgrēcīgus bērnus un svētot pārus, kuri tos radīs.
Unifikācijas baznīcas reliģiskajā mācībā laulība bija galvenais nosacījums, lai cilvēks tiktu pestīts, tādēļ pāriem laulība bija vairāk pienākums pret baznīcu, nevis vienam pret otru. Bieži Muna vadītajās kāzu ceremonijās jāvārdu viens otram teikuši cilvēki, kuri pirmo reizi satikās tikai dažas nedēļas iepriekš. Bija gadījumi, ka salaulājamie sazinājās tikai ar tulka starpniecību, jo nāca no dažādām valstīm. Pēdējos gados pāriem tiekot dots ilgāks laiks, lai iepazītos.
Tradicionālās kristīgās organizācijas Muna baznīcu ir nosodījušas kā ķecerīgu, bet kritiķi to dēvē par sektu, kas nodarbojas ar savu sekotāju, kurus dēvē par munistiem, smadzeņu skalošanu. «Mēs viņu acīs esam ķeceri, jo mūsu dzīves ceļš ir revolucionārs: mēs atbrīvosim Dievu,» tā savulaik saviem kritiķiem atbildējis Muns.
Veiksmīgs uzņēmējs
Nākamais reliģiskais līderis piedzima 1920. gadā zemnieku ģimenē tagadējā Ziemeļkorejas teritorijā. 15 gadu vecumā viņam esot parādījies Jēzus, kurš ir paziņojis, ka Dievs vēlas, lai Muns izveido viņa valstību uz zemes. Pusaudzis divreiz lūgumu noraidījis, bet trešajā reizē piekritis. Savu uzskatu dēļ viņš tika izslēgts no Presbiterāņu baznīcas, bet 1946. gadā komunisti Munu ielika cietumā.
No ieslodzījuma viņš tika atbrīvots 1950. gadā un devās uz tagadējo Dienvidkorejas teritoriju, 1954. gadā Seulā viņš nodibināja Unifikācijas baznīcu. Piecdesmito gadu beigās pirmie baznīcas misionāri devās uz Japānu un ASV. Sešdesmitajos gados Muns apceļoja pasauli, lai piesaistītu jaunus sekotājus savai reliģijai, bet septiņdesmito gadu sākumā pārcēlās uz dzīvi Amerikā, kur nodarbojās ne vien ar Dieva vārda slavināšanu, bet izveidoja biznesa impēriju, kuras uzņēmumi darbojās tādās nozarēs kā pārtikas rūpniecība, būvniecība un nekustamais īpašums.
Lai plašāka sabiedrība uzzinātu par Muna reliģisko mācību, viņš iegādājās arī vairākus medijus. 1982. gadā Muns Vašingtonā izveidoja konservatīvo laikrakstu The Washington Times, bet 2000. gadā iegādājās savulaik pasaulē ietekmīgāko ziņu aģentūru United Press International. Vienmēr ir izskanējuši minējumi, cik liela ir Muna biznesa impērija. Apliecinājums tās milzu ienesīgumam ir paša Muna reiz sacītais, ka The Washington Times pastāvēšanas pirmajos divdesmit gados viņš laikraksta uzturēšanā pie dzīvības ir ieguldījis vairāk nekā miljardu dolāru (550 miljoni latu), raksta The New York Times.
Muns nebija sarāvis saites ar dzimto Ziemeļkoreju. Neskatoties uz saviem dziļi pretkomunistiskajiem uzskatiem, viņš 1991. gadā tikās ar sociālistiskās valsts dibinātāju Kimu Ir Senu, bet šā gada sākumā nosūtīja delegāciju uz mirušā Ziemeļkorejas vadoņa Kima Čen Ira bērēm. Muna ģimenei Ziemeļkorejā pieder viena no divām valstī esošajām autorūpnīcām.
Noliedz holokaustu
Muns ir bijis iesaistīts arī vairākos skandālos. Septiņdesmito gadu beigās viņš nonāca ASV drošības dienestu redzeslokā, jo to rīcībā bija nonākuši pierādījumi par viņa saistību ar Dienvidkorejas izlūkdienestiem, viņš arī tika apsūdzēts mēģinājumos piekukuļot vairākus kongresmeņus, lai viņi atbalstītu Dienvidkorejas autoritāro prezidentu Paku Čon Hi.
1982. gadā viņam tika piespriests 18 mēnešu cietumsods par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Muns savu vainu neatzina, sakot, ka ASV tādējādi vēloties iznīcināt viņa baznīcu.
1974. gadā viņš vērsās pie amerikāņiem ar aicinājumu piedot toreizējam ASV prezidentam Ričardam Niksonam par Votergeitas skandālu, bet 2003. gadā sprediķa laikā attaisnoja holokaustu, paziņojot, ka tā ir ebreju maksa par Jēzus nogalināšanu.