Pagājušajā nedēļā Drošības policija sākusi kriminālprocesu par deviņu afgāņu izcelsmes personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Uz aizdomu pamata policija aizturējusi divas personas, trešā atrodas meklēšanā. Šī personu grupa ir palīdzējusi Vidusāzijas valsts imigrantiem noorganizēt nelegālu ieceļošanu Eiropā, šķērsojot Krievijas un vēlāk - Latvijas robežu. Drošības policijas (DP) pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa Dienu informēja, ka imigranti nelegāli kājām šķērsojuši robežu tam neparedzētā vietā un tad ar mikroautobusu nogādāti kādās mājās Lapmežciemā. Viens no noziedzīgā grupējuma ir bijis Afganistānas pilsonis ar terminēto uzturēšanās atļauju Latvijā. Par katras personas nelegālu ieceļošanu Latvijā nozieguma organizatori prasījuši 10 000 līdz 12 000 eiro. Izmeklēšanas interesēs K. Apse-Krūmiņa detalizētāku informāciju neatklāj, taču skaidro, ka Latvija izmantota kā tranzītvalsts. Seši no deviņiem imigrantiem šobrīd atrodas patvēruma meklētāju centrā Mucenieki, jo tā ir ģimene ar maziem bērniem. Trīs personas atrodas nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē Olainē. Diena savukārt jau ziņojusi par kādu čečenu kaujinieku Movsaru Isajevu, kuru tiesa nesen notiesāja uz 13 gadiem par uzņēmēja Konstantīna Stecjuka sašaušanu. Cietušais ir pārliecināts, ka šāvējs Latvijā ieradies, nelegāli šķērsojot Latvijas un Krievijas robežu.
Par spīti šiem notikumiem, N. Garbars uzskata, ka tā nav sistēma, bet gan atsevišķi, vienreizēji gadījumi. Arī L. Mūrniece norāda, ka robeža «nav caura» un robežsargi kopumā strādā efektīvi, taču Eiropas Savienības ārējā robeža vienmēr ir bijusi un būs paaugstināta riska zona. «Tieši tādēļ valsts vidienes robežsardzes struktūras reorganizējam un iespēju robežās lielākos resursus novirzām austrumu robežas stiprināšanai,» teica ministre. N. Garbars gan atzīst, ka Eiropa ir parūpējusies par to, lai Latvijas robežsargiem būtu kvalitatīvs tehniskais nodrošinājums un regulāra profesionāla apmācība, taču ne par ko vairāk. «Personāla skaits un tā atalgojums ir mūsu pašu kompetence. Bet tieši šis trūkums traucē paaugstināt robežas apsargāšanas intensitāti,» norāda robežsardzes priekšnieks, sakot, ka uz robežas ir posmi, kur patrulēšana notiek biežāk, un posmi, kur retāk.
Ņemot vērā to, ka Latvija ģeogrāfiski atrodas migrantu tranzītam ērtā vietā, pieaug risks, ka nākotnē Latvija būs spiesta izlemt krietni lielāka patvēruma meklētāju skaita lūgumus nekā šobrīd. «2008. gadā tie bija aptuveni 20 iesniegumi, kurus Latvija akceptēja, pērn tie jau bija vairāk nekā 50,» atzīst N. Garbars.