Svarīgākais notikums pasaulē šajās dienās ir Ņūdeli Indijā notiekošais BRICS valstu vadītāju samits, kurā tiekas Ķīnas, Krievijas, Indijas, Brazīlijas un Dienvidāfrikas Republikas prezidenti. BRICS (abreviatūra no Brasilia, Russia, India, China, South Africa) apvieno valstis, kurās dzīvo vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju un kuras jau tagad veido vairāk nekā 25% no pasaules IKP.
Ideju par BRIC 2001. gadā pirmo reizi bankas analītiskajā apskatā pameta Goldman Sachs aktīvu pārvaldnieks Džims O'Nīls (Dienvidāfrika pievienojās un burts «S» parādījās pērn). Pirms desmit gadiem Goldman Sachs paredzēja, ka BRIC valstis dominējošo lomu pasaulē sasniegs 2050. gadā. Tagad O'Nīls prognozē, ka jau pēc trim gadiem BRICS valstu kopējais IKP pārsniegs ASV iekšzemes kopproduktu, bet tuvākajā desmitgadē 70% no pasaules IKP pieauguma notiks BRICS valstīs.
Kas ir BRICS valstu mērķis? Būtu pārspīlēti teikt, ka šī pagaidām vairāk neformālā apvienība ir vērsta pret ASV. Tomēr ASV faktors ir tik dažādo BRICS valstu saliedētājs. Šīm valstīm kopīga izpratne, ka tās vēlas dzīvot policentriskā, nevis monocentriskā pasaulē, kur dominē ASV.
Iespējams, ka tieši BRICS valstu nostāja var novērst ASV uzbrukumu Irānai, jo atsvars ASV politikai neatrodas nekur citur pasaulē. Neaizmirsīsim, ka starp BRICS valstīm ir trīs kodollielvalstis - Krievija, Indija un Ķīna. Tomēr to intereses un mērķi ir dažādi.
Indija un Ķīna, piemēram, ir bijuši seni ģeopolitiskie ienaidnieki, starp kuriem 1962. gadā izcēlās karš. Stratēģiskos dokumentos Krievijā un Indijā tieši Ķīna tiek uzlūkota par ģeopolitisko problēmu nr. 1.
Tomēr BRICS valstu sadarbība ar katru samitu (šis būs jau ceturtais) kļūst ciešāka, tagad jau spriežot arī par kopīgas attīstības bankas izveidi, kas finansētu attīstības projektus valstīs, nevis ASV dolāros vai eiro, bet nacionālajās valūtās. Skatoties uz procentiem, pēc katra samita raķetes ātrumā aug ārējās ekonomiskās tirdzniecības apjoms BRICS valstu starpā. Neskatoties uz senajām domstarpībām, BRICS valstis ļoti vēlas palielināt ietekmi pasaules politiskajā, ekonomiskajā un finanšu arhitektūrā nākotnē, konkurējot ar vecajām valstīm, un vienlaikus baidās no ASV. Tas stipri vieno.