Ar savu murrāšanu minči ārstējot bezmiegu, novēršot infarktu, bronhītu un plaušu karsoni, palīdz pret stresu, kļuvuši par dvēseles remdētājiem vientulības māktajiem. Kaķis varot izārstēt pat gripu, ja dzīvnieciņam ļauj sildīt kāju pēdas. Varbūt der pievērst vairāk uzmanības vienmēr pieejamajam dakterim - mājas kaķim? Atzīts, ka kaķi veicina arī tīkamus kontaktus cilvēku starpā.
Melnītes favorīts
Kaķu speciālistu vidū valda uzskats, ka suns sameklējis cilvēku, bet cilvēks savukārt sameklējis kaķi. Rūdi gan uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centru (BAC) Purvciems pirms astoņiem gadiem atveda iepriekšējā kaķene Melnīte - kādu dienu viņa atgriezās mājās ar ceļabiedru - jautru kaķēnu. Nevienam necēlās roka Melnītes draugu izmest pa durvīm - ruds, tātad būs Rūdis. Gadu vai mazliet ilgāk abi draudzīgi dzīvojās pa BAC telpām, līdz Melnīte kādu dienu aizgāja citos medību laukos, nu uz Rūda pleciem gūlās atbildība iejūtīgi un saprotoši rūpēties par sev pietuvinātajiem medicīnas jomas darbiniekiem.
Centra vadītāja Raita Krišjāne atceras: «Purvciemā sāku strādāt pirms gada. Rūdis reti kāpj otrā stāvā, bet todien viņš atnāca, novērtēja un, šķiet, pieņēma mani. Tagad mums ir normāla līdzāspastāvēšana. Rūdis ir mūsu kolektīva pilntiesīgs loceklis. Sākumā, kamēr viņam vēl nebija atņemta vīrietība, esot bijis diezgan nešpetns. Tagad ir mierīgs, apcerīgs. Nesen mūsu jaunais priekšnieks Aksels Roshofs brauca uz visiem BAC. Nezinājām, kā viņš izturēsies pret dzīvnieku dienesta telpās, tāpēc Rūdi pirms vizītes noslēpām. Taču tieši tad, kad Aksels Roshofs nāca iekšā, pirmais viņu sagaidīja runcis, sēžot uz palodzes pašā redzamākajā vietā! Iepazīstinājām - šis ir Rūdis, mūsu darbinieks. Roshofs viņu pabužināja un teica - pret kaķiem viņam neesot iebildumu. Atviegloti uzelpojām.»
Portrets ekrānā
Rūdis ir savējais starp savējiem. Krišjāne uzsver runča miermīlīgo, nesatricināmo raksturu: «Rīts mums parasti ir trauksmainākais darba cēliens. Visi steidzas, vieni nodod lietas, citi stājas vietā, bet Rūdis vienā mierā guļ uz kušetītes pirmajā stāvā. Īpaša laime, ja uz dīvāniņa kāds atstājis virsjaku. Tad Rūdis iebāž degunu piedurknē un atslēdzas no mutuļojošā ritma. Ļoti tīkama vieta viņam ir arī dažāda lieluma tukšas kartona kastes, kad no tām izņemti medikamenti.»
Kamēr rudulis guļ, iekārtojies pavisam mazā kartona kastē, sarunājos ar BAC darbiniekiem. Rūdis šeit kļuvis par īstu sirdsāķīti. Ikkatrs garāmejot runci pabužina, samīļo, pārņemot no kaķa mieru un līdzsvaru. Runcis īpaši pieķēries ārstei Lipskai, kura vienmēr cienastā atnes gardās akniņas, kāds kaķu kārumiņš allaž ir kabatā ārsta palīgam Ģirtam. Abus Rūdis pazīst pēc balss, pēc soļiem. Vairākiem BAC mediķiem runcis ir mobilo tālruņu ekrānos.
Rūdim ir arī personīgā dzīve. Agrāk viņš piestaigājis uz blakus esošā Purvciema tirgus gaļas kiosku. Taču pagājušajā ziemā rudais pēkšņi pazuda. Nebija mājās kādus trīs mēnešus, tad pārradās labi barots, spīdīgu kažoku. Iespējams, kāds viņu bija turējis dzīvoklī. Kad pasprucis, tinies atpakaļ uz mājām. Kopš tā laika Rūdis kļuvis mazliet bailīgs, nekur tālu vairs projām neiet.
Vasarā Rūdim bija zobs uz diviem raibajiem sudrabkaiju mazuļiem, kas kā no gaisa nokrita uz terases. Taču - ko errosies, ja putni jau labas vistas lielumā un mazos sargā vecāku asie knābji! Tik daudz prāta Rūdim bija - neielaisties ar šiem nekādās darīšanās. Arī uz vārnām Rūdis netur labu prātu. Skaidra lieta - zagles ar nekaunīgu raksturu!
Pašlaik Rūdim rit dokumentu kārtošanas laiks. Veselības inspekcija neiebilst pret runča uzturēšanos BAC, bet ieteica viņu legalizēt - izņemt pasi un izdarīt vakcinācijas. Kas jādara, tas jādara. Lieta ir procesā.
Turības baltais simbols
Pasaulē ir dažādas kaķu šķirnes. Īpaša un reta šķirne ir bibliotēku kaķi. Pasaules bibliotēku kaķu asociācijā reģistrēti pāri par 800 kaķu, kuri pārņēmuši seno Ēģiptes kaķu tiešās funkcijas - aizsargāt vērtīgos papirusa un pergamenta manuskriptus pret grauzējiem. Kaķi dzīvo visu pasaules kontinentu bibliotēkās, īpaši slaveni ir Ermitāžas pagrabos jau ap 250 gadu dzīvojošie kaķi.
Mūsdienās kaķi ne tikai cīnās ar grāmatu grauzējiem, bet bibliotēkās uzņēmušies arī sabiedrisko attiecību speciālistu lomu - dara vidi mājīgāku, piesaista lasītājus ar savu mieru, noskaņo darbam, veicina savstarpējus kontaktus, jo par kaķi, tāpat kā par laika apstākļiem, vienmēr var parunāt.
Biznesa augstskolā Turība dzīvo Turītis. Viņš ir iepriekšējā kaķa Tura pēctecis. Bibliotēkā un Studiju informācijas centrā par saviem kaķiem stāsta labprāt. Kad Turis savu mūžu bija nodzīvojis, augstskolas apsargs 2007. gadā Ogrē par vienu eiro nopirka baltu kaķēnu, ko nosauca par Turīti. Viņš ir legāls kaķis ar pasi un vakcinācijas apliecību. Turītis iekļauts augstskolas budžetā - runcim ir sava uzturēšanas izdevumu aile, arī Turības bibliotēkas lasītāja karte. Taču galvenais - Turītis ir Pasaules bibliotēku kaķu asociācijas biedrs. Lielāko dienas daļu viņš uzturas Studiju informācijas centrā vai bibliotēkā. Viņa iecienītākās vietas ir centrālapkures radiatori, grāmatu plaukti, vietiņa kaut kur aiz datoriem un siltie studentu vai darbinieku klēpji. Kad Turītis ērti iekārtojies miegam, viņš kļūst līdzīgs Indijas svētajai govij - pamēģini tik mani izkustināt no vietas! Tev nav ērti? Mani tas gan neinteresē! Vēlot labu augstskolas mūžīgajam studentam, absolventi Turītim uzdāvināja glaunu kaķu māju, bet mācību iestādes nekronētajam princim tā nav gājusi pie sirds.
Uz baltā minkāna sirdsapziņas ir arī šādi tādi nedarbi. Piemēram, viņam izdevies vairākkārt iedarbināt signalizācijas sistēmu. Vai cits gadījums - kaut būtībā Turītis nav klaiņotāja tips, pirms gadiem pieciem viņš reiz pēc pastaigas neatgriezās mājās. Nedēļu visi pārdzīvoja runča pazušanu. Turītis pārradās izbadējies, netīrs un stipri savainots. Kaķi veda uz Mazo brāļu hospitāli Kalnciema ielā, kur tika noteikts ārstēšanās kurss, - Rūdim kādu laiku bija jāguļ šaurā būrī ar minimālām kustību iespējām, jāpacieš antibiotiku injekcijas un drausmīgi neērta, liela plastmasas apkakle. Turītis rūca un skrāpēja, pierādot, ka viņš ir neatkarīgs tipiņš ar spēcīgu raksturu.
Studente Jūlija bibliotēkā saka: «Ja augstskolā nebūtu Turīša, iespējams, te pietrūku siltuma un mājības. Viņš mums ir savējais - neatlaidīgs, izlēmīgs, mērķtiecīgs, jo vienmēr panāks savu, bet arī ļoti mīļš un pierasts.»