Tā ietvaros Latvijā tika aptaujātas 137 organizācijas no valsts un privātā sektora, gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumi, un tika izanalizēti 30 000 nodarbināto atalgojuma dati.
Kā komentē Hay Group pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode, atalgojuma ziņā Latvija izskatās pieticīgi ne vien uz Rietumeiropas, bet arī uz Centrāleiropas un Austrumeiropas fona. Latvijas vidējā līmeņa vadītāju pamatalga ir aptuveni tikpat liela kā Lietuvā un par dažiem procentiem zemāka nekā Igaunijā. Taču Čehijā vadītāji pelna par piektdaļu, Ungārijā - par gandrīz 40%, Polijā - par 60% un Krievijā - pat par 80% vairāk.
Situācija speciālistu tirgū ir līdzsvarotāka, un algu atšķirība ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju un Poliju ir aptuveni 10% robežās. Par piektdaļu lielākas algas saņem Krievijas profesionāļi, savukārt lietuvieši un rumāņi nopelna par desmito daļu mazāk.
Niecīgākās atalgojuma atšķirības Eiropas vidienē un austrumos ir «zilo apkaklīšu» grupā, kur vislabāk klājas Igaunijas, Čehijas un Polijas strādājošajiem, bet lietuvieši un rumāņi pelna mazāk nekā kolēģi Latvijā.
«Salīdzinot pamatalgas apmēru ES, redzam, ka nepateicīgākajā situācijā gan Latvijā, gan visā Austrumeiropā atrodas biroja ierindas darbinieki un strādnieki, kuru ienākumi ir četras un pat piecas reizes zemāki nekā vecajā Eiropā. Tas izskaidro jauniešu, topošo speciālistu emigrāciju, kas pavisam drīz var negatīvi atsaukties uz valsts ekonomiku,» saka L. Rode.
Interesanti, ka vidējā līmeņa vadītājiem, salīdzinot ar «zilajām apkaklītēm», Latvijā arī pieejamas prestižākas darba automašīnas. Vadītāju vidū populārākie spēkrati ir Volvo XC 70, Volkswagen Passat un Toyota Land Cruiser, kamēr «zilās apkaklītes» darba darīšanās dodas ar Ford Focus, Opel Astra un Volkswagen Caddy. Turklāt darba auto vadītājiem piedāvā 73% no aptaujātajām kompānijām, kamēr darbiniekiem - tikai 12%.