philol._ Maija Burima. Viņasprāt, literatūrai ir vajadzīgas «jaunas asinis», tāpēc priecē fakts, ka starp ilgāku laiku nedzirdētiem autoru vārdiem Prozas lasījumu dalībnieku vidū šogad parādījušies arī daudzi jaunie autori. Lai arī žūrijas vērtētos tekstus rotāja nevis autoru vārdi, bet gan skaitļi, vairākos tekstos «pateicoties filigrānajai stilistikai vai savdabīgajam prozas ritmam, autoru klātbūtni žūrija varējusi nojaust jau no pirmajām rindkopām». «Šāda atpazīstamība liecina par mākslinieciskā rokraksta oriģinalitāti,» uzskata M. Burima.
Konkursa tekstos - stāstos un lielformāta darbu fragmentos vai nodaļās - mazāk tēlotas cilvēka iekšējās pasaules norises, autori vairāk centušies izstāstīt objektīvās pasaules notikumus. «Vairāki autori izmēģinājuši fantāzijas žanra piedāvātās iespējas un ir vēstījuši par mutantzīlītēm vai robotu Jāni ar skārda plaušām. Daudziem par stāsta impulsu izvēlēta kāda metafora vai simbols, piemēram, latviešu tradicionālās sālīto gurķu burkas - metafora pašmērķīgai paražu ievērošanai, citviet Melnā Virtuve kļūst par psiholoģiskā diskomforta, traumatisma simbolu. Vēl vienu stāstu segmentu veido darbi bērniem. Savukārt uz komiskā efekta radīšanu vērsti stāsti, kuros apcerēti Prozas lasījumi. Joprojām aktuāla ir ekonomiskās emigrācijas tematika,» M. Burima apraksta iesniegto literāro darbu tematikai piemītošās specifiskās iezīmes.
Jautāta par mūsu prozaiķu izredzēm starptautiskā mērogā, M. Burima atsaucas uz 2006. gadā notikušo semināru Atrasts tulkošanai: atklātais un atklājamais latviešu literatūrā. Tulkotāji, izdevēji un literatūras speciālisti secinājuši, ka starptautisku rezonansi latviešu autoram var nodrošināt pievēršanās vēstures balto plankumu aizpildīšanai, kas sniegtu Rietumu lasītājiem izpratni par norisēm aiz dzelzs priekškara, kā arī filozofiska, eksistenciāla vai reliģiska tematika, jo tā ir universāla.