Kulinārijas izstrādājumam būs tiesības saukties par sklandrausi vien tad, ja tas būs pagatavots pēc tradicionālās paražas no rupja maluma rudzu miltu pamatnes, kartupeļu kārtas un burkānu pildījuma. Taisnības labad gan jāsaka, ka garšīgi ir arī, ja burkānus aizstāj ar ķirbju masu. Ēdiet ķirbi, tas ir veselīgs! Satur samērā maz kokšķiedru, bet daudz ūdens, tādēļ ir saudzīgs pret gremošanas trakta orgāniem. Pateicoties ķirbī esošajiem kālija sāļiem, no organisma tiks izvadītas dažādas kaitīgas vielas, kuras dzīves laikā esam uzņēmuši. Ķirbja dzelteno krāsu nosaka karotīns, kas ir antioksidants un aizsargā organismu no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Ķirbjus uzturā var izmantot arī nevārītā veidā un dažādu diētu sastāvā, jo organisms tos viegli pārstrādā. Kaltētas ķirbju sēklas der kā veselīga, tā arī garšīga uzkoda. Tās var lietot mandeļu vietā, cepot cepumus un citus konditorejas izstrādājumus, stāsta Veselības centra 4 filiāles Wellslim centrs uztura terapijas speciāliste Guna Rijkure. No ķirbja sulas esot iespējams vārīt tēju, mizas kaltēt un gatavot sukādes, bet sula vispār zelta vērta - tajā esošie varš, dzelzs, magnijs, kalcijs, kālijs, beta karotīns, fosfors, kā arī A, B, C, E, PP vitamīni ir perfekti sabalansēti, kas ir obligāts priekšnoteikums pareizai vielmaiņas procesu norisei. Bet sklandrausim ķirbis lai nenāk ne tuvu!
Latvijas tradicionālie ēdieni dažādos reģionos ir patiesi daudzveidīgi, un to nosaukumi izklausās pēc svešvārdiem, piemēram, biguzis, bukstiņputra, latgaliešu kļockas, guļbišņīki, buļbu bļīni, asuškas, murcovka, slokatnis vai vidzemnieku stuks (steņķis, štāka), kuģelis, koča, kaņepju sviests. Uzmini nu! Ja tiešām no omītes cienastu laikiem viss aizmirsies, savas nacionālās ēdienkartes īpatnības varam iepazīt vislabāk praksē, kad nākas kādu svešzemju viesi iepazīstināt ar savas tautas virtuvi un izvēlēties, ar ko viņu cienāt, uz kādiem restorāniem vest. Prieks, ka vismaz Rīgā izvēle kļūst arvien plašāka. Man patīk viesoties un uzņemt viesus ar kaučsērferu organizācijas starpniecību, tādēļ par nacionālajiem cienastiem domāt nākas visai bieži. Kaučsērferi, kā zināms, ir cilvēki, kas viesojas, ceļojot uz citu valsti bez maksas pie kāda organizācijas biedra, kurš uzņem pie sevis un dod «dīvāna vietu» jeb naktsmājas, reģistrējušies organizācijas interneta vietnē un kuru profils raisījis uzticamību un interesi. Nerakstīts kaučsērferu viesmīlības noteikums ir pacienāt viesi ar nacionālo virtuvi, bet viņš atved dāvanā kādu savas valsts našķi. Nesen pie manis viesojās itālis - pēc izglītības filozofs, pēc pārliecības budists un pēc nodarbošanās mārketinga speciālists. Ak, jā - veģetārietis. Viņš, starp citu, pilnīgi un galīgi izbrāķēja leģendāro sklandrausi... Ak, šie dienvidnieki!