Pagaidām nemieri Ukrainā un nestabilā starptautiskā situācija LDz pārvadāto kravu kritumu nav izraisījusi, pat tieši pretēji - pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, audzis. «Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2014. gada pirmajā pusgadā par 4,7% pārsniedza 2013. gada apjomu - šogad pārvadāti 30,8 miljoni tonnu,» uzsver LDz pārstāvis Māris Ozols. (Pērn visa gada laikā LDz pārvadāja 55,8 miljonus tonnu kravu.)
Jāatgādina, ka LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis Dienai jau iepriekš uzsvēra, ka «protams, LDz nepatīk Krievijas kravu dominēšana, un mēs strādājam pie tā, lai piesaistītu pēc iespējas dažādu valstu kravas. Meklējot alternatīvas, jāraugās uz Ķīnu, jo Ķīnas tirgus ir milzīgs, bet jautājums ir, kā Ķīnas kravas reāli piesaistīt. Tas, ko Latvija varētu piedāvāt Ķīnai, ir loģistikas centrs, jo mēs esam tranzīta ceļu krustpunktā.»
Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) šovasar Dienai atzina, ka kravu pārvadājumu jomā «Latvijas uzmanība pievērsta Ķīnai», un norādīja, ka ar Ķīnas transporta ministra vietnieku pārspriests, kā «piesaistīt Ķīnas kravas, izmantojot Latviju ne tikai kā tranzīta koridoru, bet arī kā loģistikas, apstrādes, marķēšanas un distribūcijas centru».
Lai paaugstinātu konkurētspēju gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, LDz gatavojas veikt esošā elektrotīkla modernizāciju un maģistrālo dzelzceļa līniju elektrifikāciju jaunā 25 kilovoltu maiņstrāvas sistēmā, izklāsta M. Ozols. «Elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē. Aplēses liecina, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro, un LDz gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu ES finansējumu šim mērķim,» precizē LDz pārstāvis. Pāreja uz elektrisko vilci galvenajās dzelzceļa līnijās samazinās dzelzceļa transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī dos izmaksu ietaupījumu, apgalvo LDz.
2015. gadā LDz plāno attīstībā investēt 166,73 miljonus eiro, savukārt šī gada investīciju apjoms ir 220,15 miljoni eiro.